— Vai esat kādreiz piedalījušies Dziesmu un deju svētkos?
Zane
Bražone
Jaunjelgavā
— Jā, bērnībā esmu. Rīgā gan nē, bet rajona dziesmu un deju svētkos, kas toreiz notika Pļaviņās. Biju dejotāju pulkā. Tolaik mācījos 1. klasē, un man viss šķita ļoti interesants. Šādi svētki ir skaists pasākums. Vēlāk gan pašdarbībā neiesaistījos.
Artis
Koknesē
— Nav nācies. Draugi ir piedalījušies un vēlāk pastāsta, kā tur gājis. Mani nesaista ne dziedāšana, ne dejošana.
Jānis
Bērziņš
Skrīveros
— Tas bija ļoti sen. Gadu vairs neatceros, bet tolaik dziedāju korī. Visspilgtāk atmiņā palicis svētku gājiens. Šķita, ka visa Rīga smaržoja pēc ziediem, un visapkārt bija smaidīgi cilvēki. Tas ir liels saviļņojums — būt tūkstošu dziedātāju vidū Mežaparka Lielajā estrādē. Vairāk šo sajūtu nav nācies izbaudīt.
Elza Vītiņa
Kurmenē
— Nē, nav bijusi tāda izdevība. Tomēr, ja būtu iespēja, noteikti to gribētu. Man patīk, ka cilvēki dzied un dejo. Vienmēr kaut televīzijā cenšos noskatīties Dziesmu un deju svētku koncertus. Priecājos, ka arī mazmazdēli dejo tautiskās dejas.
Anna
Sērenē
— Mani mazbērni šogad piedalīsies svētkos. Viņi dzīvo Rīgā. Ja izdosies, apmeklēšu arī kādu koncertu, jo gribas redzēt, kā viņi dejo. Deju koncerti ir ļoti skaisti. Ja neizdosies aizbraukt uz Rīgu, cītīgi skatīšos televīziju, varbūt pamanīšu savējos.
