Elektronisko identifikācijas karšu (eID) izdošanu Latvijas iedzīvotājiem sāks 2011. gada pirmajā pusē, bet ne vēlāk kā maijā — informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Šis termiņš Latvijai ir pēdējais, lai Eiropas Savienība (ES) nepiemērotu sodanaudu.
Eiropas Savienībā identifikācijas kartes jau kopš gadsimta sākuma ir daudz un plaši lietots personu apliecinošs dokuments, kas derīgs ceļošanai ES teritorijā. Eiropā eID lieto daudz vairāk nekā pasi, jo karte ir izmantojama arī kā personas elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas līdzeklis
e — pakalpojumu saņemšanai, karte ietver arī elektronisko parakstu un biometrijas datus.
Igaunija identifikācijas kartes ieviesa jau 2002. gadā, Somija — gadu vēlāk, Zviedrija — 2004. gadā. Arī Lietuvā eID kartes ir ieviestas un darbojas.
“Jāņem vērā, ka eID ir kartes formāta dokuments, kurā nav vietas vīzu ielīmēšanai un zīmogu iespiešanai par robežas šķērsošanu, tāpēc eID kā ceļošanas dokuments būs izmantojams ceļošanai uz Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, kā arī perspektīvā uz valstīm, ar kurām noslēgts bezvīzu režīms. Tāpēc pase ir un paliks primārais ceļošanas dokuments, īpaši attiecībā uz trešajām valstīm,” skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu apliecinošu dokumentu departamenta direktors Ingus Treiguts.
Pārvietojoties iekšzemē un ES teritorijā, eID var pilnībā aizstāt pasi, un “tieši tāpēc persona turpmāk varēs izvēlēties, kādu personu apliecinošu dokumentu saņemt — pasi, eID vai abus dokumentus”.
Iedzīvotājiem valsts nodevu par eID izsniegšanu plāno vidēji 10 —12 latu, tas ir, zemāku nekā pašlaik noteiktā valsts nodeva par pases izsniegšanu. Tāpat kā līdz šim, mazāka valsts nodeva par dokumenta izsniegšanu ir paredzēta bērniem, pensionāriem un invalīdiem, kuriem nodevas apmērs varētu būt 3 — 4 lati.
Visas ar eID izdošanu saistītās izmaksas plānots finansēt no papildu ieņēmumiem valsts budžetā no valsts nodevām par eID izsniegšanu, kā arī izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.