“Labrīt!” es saku, ieskatoties spogulī un uzsmaidot. “Šodien IR laba diena!” Tā ir mana ikrīta uzruna sev pašai, lai noskaņotu savas optimisma stīgas. Tas strādā!
Allaž esmu bijusi optimiste, kaut nevaru lielīties, ka dzīve mani būtu īpaši lutinājusi. Hmm, tajā pašā laikā varu uzreiz iekost sev lūpā, jo — “nespļauj kāpostos!”. Viss atkarīgs no tā, kā uztveram to, kas ar mums notiek. Mīlu šos dažādos izteicienus, piemēram, ja nevari ietekmēt ar sevi notiekošo, izmaini savu attieksmi pret to, un kļūst vieglāk! Vai arī — ja dzīve tev piespēlē citronu, uztaisi tekilu!
Man patīk arī šie piemēri, kā līdzīgās situācijās var dažādi reaģēt. Spriediet paši! Pirmajā variantā — “Viņš pagatavojis man vakariņas. Mans Lieliskais, Burvīgais, Vislabākais! Kartupeļi ir fantastiski! Tas nekas, ka nemācēji uztaisīt mērci. Man pat labāk garšo vienkārši ar krējumu. Un tas, ka karbonādei mazliet melna garoziņa, tikai nāks par labu vēderiņam. Un tomāti! Kā man garšo tomāti! Es mīlu tevi, un saldējums saldajā ēdienā būs tikai iesākums…”
Otrajā variantā — “Viņš pagatavojis man vakariņas. Iedomājies, ka ir baigais pavārs! Nē, nu normāli — pat kartupeļu mizas visas nav trāpījis miskastē. Vajadzēja taču ieslēgt nosūcēju un atvērt logu, ja kaut ko cep. Tās smakas taču visur sasūcas! Un panna sacūkota! Ka tikai viņš vēl to nebūtu bakstījis ar dakšu! Baigās vakariņas — pliki kartupeļi, sadegusi gaļa un tomāti! Kurš diez visu to atstāto miskasti te savāks? Saldajā ēdienā būšot saldējums. Melleņu? Bāc, man taču garšo karameļu. Neko viņš neatceras! Baudīt saldējumu uz mana vēdera? Kas, viņš galīgi ir nojūdzies? Sasmērēs palagus!”
Tas, ko varu novēlēt, ir — mīliet sevi! Mīliet savu tuvāko bez nosodījuma! Dzīvojiet tā, lai vakarā varētu teikt, ka šī bija fantastiska diena. Visiem mums gadās dažādas ķibeles. Visiem nākas risināt nepatīkamas situācijas… Visiem ir jādomā, kā nopelnīt, lai izdzīvotu, dzīvotu, īstenotu sapņus. Visiem! Mēs katrs esam mikrodaļiņa uz šīs zemeslodes, kas spēj ar savu smaidu padarīt to gaišāku. Uzsmaidām? Tagad? Tagad!
