Jau nedēļu guļos un ceļos pie atkritumu konteineriem, kas nolikti manas daudzdzīvokļu mājas tuvumā. Sekoju kārtībai — kas te ber, ko ber, kur ber. Esmu nolēmis noskaidrot, kāpēc konteineri mūždien pārslānīti, kaut krīzes laikā visi ēdam mazāk, tātad arī atkritumu saražojam ne tik daudz, kā līdz šim. Teorētiski piecu konteineru vietā varētu stāvēt tikai divi vai trīs. Bet kā mums izdodas piepildīt un pārpildīt visus piecus? Kur ir problēma? Varbūt mūsu konteinerus izmanto arī “citplanētieši”?
Lai to noskaidrotu, izmēģināju dažādas metodes. Sāku dežurēt, varētu pat teikt — gulēt pie konteineriem. Ja kāds svešāks piebrauca vai nāca manā virzienā, prasīju, lai uzrāda dokumentus. Protams, bez asākas vārdu pārmaiņas neiztika. Dažs labs svešinieks pat atļāvās man uzrīdīt savu līdzatvesto suni. Bet kāds bomzis pat rokas palaida, kad es šo dzinu projām, neļaudams vandīties pa konteineriem. Un cik kaķu, suņu un vārnu es tiku patriecis, pat saskaitīt nevaru!
Kad reizēm uz īsu brīdi ieskrienu mājās papusdienot un ļauties citām dabiskajām vajadzībām, sieva mūždien lūdzas, lai nomazgājos, jo citādi no manis nākot tāds smacinieks, ka elpu sitot ciet. Tā ir vēl viena tēma pārdomām! Kas mazgā konteinerus? Vai tiešām arī pie šī darba man pašam būs jāķeras?
Sāku fotografēt visus, kas nāk izbērt atkritumus, pierakstīt klāt piebraucošo automašīnu valsts numurzīmes. Vārdu sakot, darbojos kā privātdetektīvs. Tomēr — cik ilgi var cīnīties vienatnē? Galu galā ne jau manās interesēs vien tas ir jādara! Sāku organizēt konteineru diennakts apsardzi, uz maiņām piesaistot iedzīvotājus. Taču pēc nedēļas vairs nebija neviena gribētāja, kas piekristu dežurēt. Mans varoņpastāsts sākās enerģiski, taču drīz vien paguru arī es. Tāpēc nolēmu pāriet uz mūsdienu apsardzes tehnoloģijām. Sarunāju džekus, kas pie atkritumu konteineriem novietoja videonovērošanas kameru. Viss tika kontrolēts. Izveidoju likumīgo klientu uzskaiti, kā arī “melno sarakstu” ar to cilvēku vārdiem, kas nelegāli ber atkritumus mūsu konteineros. Kļuva skaidrs, ka “svešie” patiešām ir ieminuši nelikumīgu taku uz mūsu atkritumu savākšanas laukumu. Bet kā pret to cīnīties? Kur sūdzēties? Izrādās – nekur!
Man apnika. Pieliku piekaramās atslēgas visiem atkritumu konteineriem. Tagad, ja kāds grib izmest savus atkritumus, nāk pie manis pēc atslēgas.
