Pirms apmēram viena gada Latvijas iedzīvotājiem kļuva pieejami
līdzekļi no Eiropas Savienības daudzdzīvokļu ēku siltināšanai.
Programma ir unikāla ar to, ka ieguvējs no tās var būt katrs
daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs personīgi – gan…
Sākotnēji,
analizējot riskus, kas varētu rasties, māju siltināšanas programmas
realizēšanā, konstatējam, ka problēmas varētu būt daudzas – gan
līdzfinansējuma trūkums no banku puses, gan celtnieku pieredze šāda
apmēra projektu veikšanā. Tomēr gandrīz neviens nespēja iedomāties,
ka galvenais šķērslis māju siltināšanai būs iedzīvotāju nespēja
uzticēties saviem līdzcilvēkiem un kaimiņiem.
Nav noslēpums, ka
Latvijas iedzīvotāji jau sen ir zaudējuši uzticību politiķiem, kur
bieži vien sola vienu, bet rīkojas pavisam pretēji. Man pašam
pārsteigumu sagādāja tas, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji neuzticas
arī saviem kaimiņiem, meklējot slēptus nodomus, sazvērestības un
krāpšanu.
Lai Latvija spētu sasniegt lielus mērķus,
vispirms ir jāsāk mazināt šo neuzticēšanās gaisotni starp
līdzcilvēkiem. Ja mēs nespēsim vienoties par šādām, salīdzinoši
nelielām un praktiskām lietām, panākt vienošanos par Latvijas
attīstības ilgtermiņa mērķiem būs vēl grūtāk.
Es apzinos, ka
politiķiem uzticības reitings sabiedrībā ir ļoti zems un bieži vien
sabiedrība politiķa sacīto uztver kā brīdinājumu darboties tieši
pretēji, turklāt vārdi nekad nepārliecina tā, kā tas iespējams ar
labi padarītu darbu.
Zinot, ka vienmēr vieglāk ir atrast iemeslus,
lai nedarītu, atliktu, vai nogaidītu, īpaši gribētu paslavēt tos –
vairāk kā 150 daudzdzīvokļu māju īpašniekus, kuri ir
uzdrīkstējušies, noticējuši saviem spēkiem un Latviju sākuši
mainīt, vienojoties ar cilvēkiem sev līdzās un sakārtojot savas
mājas. Ticu, ka šo cilvēku piemēram sekos vēl daudzi citi.
