Latvijas Bankas izlaistā lata monētu ar krupja attēlu ir likumīgs maksāšanas līdzeklis. Tā jau nonākusi apritē.
Monētas reversā attēlots krupis. Monētas tirāža ir viens miljons, un to nepapildinās.
Latvijā mīt parastais, raibais, smilšu krupis, brūnie varžukrupji un sarkanvēdera ugunskrupji. Parastais krupis ir viens no izplatītākajiem Latvijas abiniekiem ar svarīgu lomu ekosistēmā, tūkstošos gadu arī Latvijas lauksaimnieku palīgs, jo aizsargā lauku ražu no kukaiņiem un gliemjiem. Krupju mazuļi ēd arī odus.
Krupji ir aktīvi naktī un lietainā laikā, tāpēc viņu pārvietošanos dienas gaišajās stundās zinātāji jau izsenis saistīja ar lietus tuvošanos. Senie latvieši krupi uzskatīja par Piena mātes radījumu, kas, lai govis būtu pienīgas, jāgodā, atstājot trauciņu ar pienu. Arī mājas gars varējis parādīties kā krupis, tāpēc istabā un laidarā turēti un baroti krupji.
Krupis tautasdziesmās ir auglības devējs — viņš nes ūdeni alus darīšanas rituālā, viņa klātbūtne vairo ražu. Līdzīgi zalktim krupis deva svētību lopiem, tāpēc viņu sargāja ticējums, ka, rupuci nositot, govīm notrūkstot piens, bet tam, kas krupi sit, rokas kā krupis paliek. Savukārt, ja krupim trīs reizes apkārt apejot, tad laimējoties. Šoreiz krupim uzticēta tieši šī misija — nest laimi un svētību ikvienā mājoklī, kur nauda tiek tērēta ar apdomu.