Ikdienā
esmu Jaunjel-gavas novada sporta dzīves organizators un arī “Lattelecom” tehniķis. Abus šos darbus strādāju kopš pavasara un pamazām gūstu pieredzi, kas man šķiet ļoti svarīga.
Ar sportu man paticis nodarboties kopš bērnības, lai gan ģimenē neviens nesportoja. Māte joko, ka esmu sācis nevis staigāt, bet uzreiz skriet. Futbols ir mīļākais sportaveids, futbola kluba “Aizkraukle” komandā kā uzbrucējs spēlēju Latvijas čempionāta otrajā līgā. Arī iepriekš, skolas laikā, daudz esmu spēlējis, palīdzēju organizēt sporta sacensības, un tagad darbā tas viss noder.
Ikdienā cenšos sevi uzturēt labā sportiskā formā. Šī bija ceturtā reize, kopš piedalījos Rīgas maratonā. Pirmajā gadā noskrēju piecus kilometrus, bet šoreiz — 21 kilometru. Apmēram divtūkstoš dalībnieku konkurencē ieguvu 336. vietu, distanci noskrienot stundā un 42 minūtēs. Mans mērķis ir noskriet maratonu. Iepriekš skriešanā ne-trenējos, to daudz nākas darīt futbola laukumā.
Arī Jaunjelgavā gribas sarīkot skriešanas sacensības, piemēram, apkārt pilsētai. Šo distanci varētu veikt arī velosipēdisti. Cenšos apzināt visus sporta entuziastus, uzklausīt viņu vēlmes. Gribētos atjaunot vecās un iedibināt jaunas sporta tradīcijas, sarīkot dažādas sacensības, lai piedalītos interesentu grupas un daudz iedzīvotāju. Vasaras nogalē Jaunjelgavā būs sporta svētki, gatavojamies tiem.
Pēdējās sacensības, ko rīkoju, bija Tautas mākslas svētku laikā Staburagā — atslodzei koristiem un dejotājiem. No 30 kolektīviem piedalījās seši.
Ikdienā “skriet” iznāk, arī dejojot Ogres kultūras centra jauniešu deju kolektīvā “Ogre”. Nesen dejojām Ķīpsalā, un kādreiz ar Ogres kolektīvu gribētos piedalīties koncertā arī Jaunjelgavā, jo te esmu dejojis visus skolas gadus.
Studēju Rīgas Tehniskās universitātes Telekomunikāciju fakultātē. Kādreiz pasniedzējs sacīja, ka ļoti svarīga ir pieredze, toreiz viņa vārdiem tā īsti nenoticēju. Tomēr tagad ikdienā pārliecinos, cik viņa teiktajam ir liela nozīme — kolēģis, kurš nostrādājis tik ilgi, cik man gadu, ir ļoti vērtīgs skolotājs. Cenšos pilnveidoties arī pats, internetā meklējot materi-ālus, kas darbu palīdzētu veikt labāk. Strādājot rodas padziļināta interese arī par mācībām.
Pagājušajā nedēļā pārtrauca raidīt analogo televīziju un ieslēdza ciparu formātu. Darba nebija vairāk kā parasti, jo daļa cilvēku dekoderus nopirka laikus, bet citi ar to iegādi nesteidzas. Mans uzdevums ir novērst tehniskās kļūmes. Bieži vien pensionāri nesaprot, kāpēc televizoram vajadzīgas divas pultis — viena no tām ir domāta dekodera ieslēgšanai.
Ja mājās ir dators un internets, televīziju var skatīties arī tajā. Reiz es NHL hokeja spēļu tiešraides vienlaikus skatījos pat divos datoros: stacionārajā un portatīvajā. NHL spēlēm allaž sekoju līdzi. Sporta ziņas skatos un klausos katru brīvu brīdi, man interesē arī futbols, basketbols un citi sportaveidi.
Drīz sāksies pasaules futbola čempionāts. Fanošu par Spāniju un Brazīliju, šo valstu komandas spēlē līdzvērtīgi un rāda skatītājiem baudāmu futbolu, ar skaistām piespēlēm un asiem vārtu gūšanas momentiem, bet tomēr šķiet, ka uzvarēt varētu Vācija. Futbolam līdzi sekoju kopš skolas gadiem, kādreiz kladēs pierakstīju spēļu rezultātus un zīmēju valstu karogus. Interesē statistika, kas un kā uzvar.
Skatījos diskusiju televīzijā par Latvijas izglītības problēmām. Reizēm man tās šķiet bezjēdzīgas, velta laika tērēšana. Ja bērns sāks mācīties no sešu gadu vecuma un būs tikai 11 klašu, viņš vidusskolu beigs 17 un varbūt pat 16 gados. Šajā vecumā jaunietis vēl nezina, ko viņš dzīvē grib darīt, ko mācīties, un daudzi var kļūdīties izvēlē. Es sāku studēt, zinādams, ka man patīk tehniskas lietas, bet tā pa īstam savas intereses apjautu tikai otrajā kursā.
Vidējā izglītība varētu būt par maksu. Ja skolēni mācīsies no sešiem gadiem, pēc 9. klases viņiem būs tikai 14 — 15 gadu. Tas ir pusaudža vecums. Kas viņus ņems darbā, lai nopelnītu naudu vidusskolai? Un ko viņi paši mācēs? Manuprāt, vidusskolas izglītībai vajadzētu būt obligātai un noteikti bez maksas.
Radušās domstarpības starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un SIA “Aerodium”, kas uzbūvējusi vertikālo vēja tuneli izstādē “World Expo 2010” Šanhajā. Kamēr noskaidros, kāpēc par tā būvi visa nauda nav samaksāta un vai uzņēmums ir vai nav vainīgs naudas izkrāpšanā no valsts, būvējot līdzīgu objektu Jelgavā, tunelis darbojas. Domāju, ka nauda tā izveidei nebūs veltīgi iztērēta, jo ļoti daudzi cilvēki uzzinās par Latviju. Kāpēc gan mums neparādīt labāko, kas mums ir? “Aerodium” vēja tunelī var lidot arī Siguldā. Pats neesmu to izmēģinājis, bet draugam dzimšanas dienā uzdāvinājām dāvanu karti — iespēju Siguldā baudīt brīvo lidojumu. Pats šovasar ļoti gribētu izlēkt ar izpletni. Līdz šim esmu lēcis tikai ar gumiju.
Kopā ar draugiem ar grupas atlaidēm nopirku biļetes uz “Positivus” festivālu — lielāko mūzikas un mākslas festivālu Baltijā, kas šogad jau ceturto gadu notiks Salacgrīvā. Pagājušajā gadā tas man ļoti patika. Mūzika man vienmēr ir bijusi sirdslieta, kādreiz dziedāju korī un ansamblī, tagad to klausos vienmēr — gan sēžot pie datora, gan braucot automašīnā. Ar auto gan gadījās ķibele, tāpēc pagājušajā nedēļā daudz laika pavadīju, meklējot, kur izdevīgāk nopirkt detaļas.
Sācies priekšvēlēšanu laiks. Cenšos neiedziļināties, jo bez tā visa var iztikt, tomēr man patīk reklāma televīzijā, kur katrs stāsta par saviem labajiem darbiem. Arī Labestības diena ar ziedojumu vākšanu slimiem bērniem ir ļoti labs pasākums. Radioraidījumā “Ar dziesmu pa dzīvi” kāds pazīstams ķirurgs sacīja, ka zinātnieki pierādījuši — mūsu dzīve ir ļoti atkarīga no mūsu pašu domām. Daudziem liekas, ka citi runā un dara nepareizi, bet paši nevar pateikt, kā būtu labāk un pareizāk, ko darīt citādi. Tad jau labāk paklusēt un neteikt neko, jo katrs, kurš mācījies un strādā savā jomā, to pārzina. Labāk uztraukties nevis par to, ko dara citi, bet par to, ko dari pats.
