Nodokļu jautājums allaž ir kā karsts kartupelis, ko viļāt, kad valsts maciņš kļuvis plānāks. Tā kā politiķi un ierēdņi neko saprātīgāku izdomāt nevar, kā papildināt ieņēmumus, rodas idejas arvien jauniem nodokļiem.
Vēl nesen cilvēkos neizpratni un sašutumu izraisīja dienesta automašīnu nodoklis, kura piemērošana tomēr izrādījās neveiksmīga, jo būtiski valsts maciņu tas nepapildina, toties rada lielus administrēšanas izdevumus gan uzņēmējiem, gan valstij. Tagad ir jauna iecere no tās pašas “operas” — Finanšu ministrija plāno ieviest dienesta tālruņu nodokli. Pirmā reakcija — gribas pasmaidīt. Tomēr saprotu, ka šī projekta ierosinātāji smaidīt negrasās, un iecere ir domāta nopietni. Atkal viens mēģinājums no nekā paņemt pēc iespējas vairāk. Varbūt valsts sektorā tas darbotos, bet kāpēc uzņēmējam jāmaksā dubulti? Vispirms par darbinieku, kurš savām privātajām vajadzībām izmanto dienesta tālruni, un vēl valstij par to. Pēdējā laikā daudz dzirdēts par nepopulāriem lēmumiem. Pieļauju, ka vairāki no tiem, lai arī nepatīkami cilvēkiem, noteikti ir bijuši lietderīgi. Tomēr ne visi. Tāpēc no lēmējiem dažkārt vēlamies sagaidīt arī tik nepopulāru rīcību kā savu kļūdu atzīšanu un daža neefektīva likuma normas atcelšanu. Tomēr nē! Tā vietā finanšu ministrs Einars Repše atzinis, ka, piemēram, dienesta auto nodoklis ir saglabājams, tikai tas jāpilnveido. Ilgi uzlabojumi nebija jāgaida, jo valsts sekretāru sanāksmē tapušais projekts paredz, ka personām, kuras izmanto dienesta auto privātajām vajadzībām, no 1. jūnija jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, lai gan iepriekš likumdevēji solīja, ka, samaksājot “auto nodokli”, nekas vairāk jāmaksā nebūs. Līdzīgi, iespējams, būs ar dienesta tālruņu nodokli — ja iecerētais neizdosies, mēģinās pavērst to citādāk vai nodokļa slogu dubultos. Šķiet, ka dzīvojam kā viendienīši. Lai kuras jomas pārstāvjiem jautā, neviens nezina, kā strādās nākotnē. Šī brīža sarežģītā situācija ir saprotama, bet kaut kādai vīzijai jābūt un jānodrošina paredzamo nodokļu politika vismaz pāris gadiem. Tad kārtējais nodoklis neuzkristu kā sniegs uz galvas un cilvēki būtu tam gatavi. Arī sabiedrībā to vairāk ap-
spriestu. Varbūt kāds arī ieklausītos tautas viedoklī.
