Diskusiju raunds Latvijas Neatkarīgajā televīzijā, telekompānijas TV5 Ziņu dienesta galvenā redaktora Vladislava Andrejeva atlaišana, Latvijas Televīzijas reakcija uz sūdzībām par žurnālista Kārļa Streipa darbu — tie ir pēdējie, bet ne vienīgie gadījumi, kas prasa reakciju uz bažām par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un mediju neatkarību to kontekstā.
Sūdzību būs arvien vairāk
“Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušos pretrunīgos komentārus, Latvijas Televīzijas redaktori un raidījumu veidotāji tuvākajā laikā analizēs Kārļa Streipa darbu, komentējot “Eirovīzijas” dziesmu konkursu,” pāris dienu pēc “Eirovīzijas” fināla šāds administratores ieraksts rotāja Latvijas Televīzijas (LTV) mājaslapas forumu, kurā skatītāji var uzdot jautājumus un izteikties par LTV.
LTV ģenerāldirektors Edgars Kots laikrakstam “Diena” apstiprinājis, ka saņemtas sūdzības par K. Streipa “Eirovīzijas” dziesmu konkursa komentēšanu, tāpēc LTV to izvērtēšot.
K. Streipu skatītāji kritizē par subjektīvu vērtēšanu, mūzikas lauciņa nepārzināšanu, gramatiski nepareizu latviešu valodu, aicinājumu padomāt, pirms nobalso par Krievijas pārstāvju dziedāto dziesmu, utt.
Sūdzības esot saņemtas arī par K. Streipa LTV vadīto raidījumu “Skats no malas”. Šaubas par žurnālista politisko neitralitāti paudis arī Tautas partijas (TP) Jaunatnes organizācijas priekšsēdētājs Mārtiņš Zemītis. TP jaunieši uzskata, ka K. Streips klaji atbalsta apvienību “Vienotība”, un nosauc gadījumus, kad TP nosaukta par “varzu”, “šeftmaņiem”, “bandu”, “grūti aprakstīt vispār šo varzu, kas saucas pēdiņās Tautas partija”.
“Es vienmēr esmu teicis to, ko domāju. Ja ir kas labs sakāms par Tautas partiju, pasaku labi. Es nekad neesmu slēpis, ka Andris Šķēle, kad pirmoreiz bija premjers, bija savā vietā,” teic K. Streips un uzskata, ka šādai pret viņu vērstai pārbaudei nav pamata. ““Skats no malas” ir raidījums, kurā tiek analizēti aizvadītās nedēļas sabiedriskie procesi. Es esmu pārdzīvojis trīs, ja ne četras Saeimas vēlēšanas, un domāju, ka zinu, ko drīkst un ko nedrīkst teikt,” piebilst K. Streips un atgādina, ka līdz vēlēšanām ir palikuši četri mēneši, un, viņaprāt, šis arī ir cēlonis tam, kāpēc sūdzību būs arvien vairāk — katra partija cīnīsies par savu tēlu.
Kas ir mērķis?
Arī mediju eksperte Anda Rožukalne īsti nesaredz pamatojumu, kamdēļ un par ko K. Streips būtu jāizvērtē. Viņa piesauc gadījumu ar LTV žurnālistu Miroslavu Kodi, pret kuru arī vērsās kāds skatītājs, jautājot, kā LTV var būt cilvēks, kuram ir slikta latviešu valoda un liels akcents. Toreiz LTV norādīja, ka
M. Kodis ir labs žurnālists un viņa valoda ir daudz bagātīgāka nekā dažam labam gramatiski perfekti runājošam latvietim, piebilstot, ka “šādā veidā LTV veicina integrācijas procesu reālajā dzīvē, ne tikai uz papīra”. Tātad — M. Kodi aizstāvēja. Pret K. Streipu vērš pārbaudi.
A. Rožukalne uzsver, ka nevajag paranoiski katru cilvēka atlaišanu skatīt tuvojošos vēlēšanu kontekstā. Cilvēkus atlaiž arī tamdēļ, lai “sakārtotu profesionāļu komandu, kas piemērota tiem mērķiem, kas ir kļuvuši aktuāli”, saka A. Rožukalne. Jautājums tikai — kas ir šie mērķi. Taču — katru gadījumu vajag paturēt atmiņā un pēc tam sekot līdzi satura pārmaiņām konkrētajā medijā.
Līdzšinējais TV5 Ziņu dienesta galvenais redaktors un iknedēļas raidījuma “7 jaunumi” veidotājs
V. Andrejevs pirmdien atlaists no darba trīs minūšu laikā bez pamatojuma — raksta portāls diena.lv. TV5 ģenerāldirektors Mihails Šeitelmans, pamatojot lēmumu, pauž neapmierinātību ar žurnālista darbu un noliedz, ka šim solim ir kāda saistība ar politiskajiem uzstādījumiem. Kā pastāstījis V. Andrejevs, viņam pateikts, lai savāc mantas un dienas laikā atstāj biroju. Tas bijis pārsteigums, jo vēl pirms nedēļas TV kompānijas vadība solījusi, ka redakcijas darbība turpināsies kā līdz šim. V. Andrejevs nav izjutis spiedienu no vadības par kādu politisko spēku atbalstīšanu. “Viņi zināja, ka es tam nepiekristu. Bet nekādu sarunu par kompromisiem nebija,” sacījis V. Andrejevs. TV5 ģenerāldirektors apgalvojis, ka V. Andrejeva atlaišanai nav nekādas saistības ar tuvajām Saeimas vēlēšanām un politiskajiem uzstādījumiem. “Ja es kādu atlaistu tāpēc, ka man nesakrīt politiskie uzskati, tas būtu [Andrejs] Mamikins, nevis Andrejevs,” izteicies M. Šeitelmans. A. Mamikins ir pretrunīgi vērtētā TV5 raidījuma “Bez cenzūras” vadītājs.
Pēc A. Rožukalnes domām, TV5 veidotās ziņas līdz šim bijušas vienas no profesionālākajām. Ja kāda cita televīzija notikumu pasniegusi, neatkāpjoties no klišejām, TV5 centusies izzināt notikuma sakni, cēloņus un saprast, kāpēc tieši šis notikums ir zīmīgs.
Izmanto gaišus tēlus
TV5 un Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) īpašnieks ir Andrejs Ēķis — viņš arī tautas kustības “Par labu Latviju” valdes priekšsēdētājs. Kustība publiski paudusi atbalstu Latvijas Pirmās partijas un TP līderu Aināra Šlesera un Andra Šķēles apvienībai (AŠ)2.
Kustības emblēma ir centrālais vizuālais elements studijai, kurā uz diskusiju par dažādiem tematiem runāt aicināti sabiedrībā pazīstami cilvēki. Diskusiju cikla pēdējās sērijas laikā — piektdien, 4. jūnijā, nākamajā dienā, 5. jūnijā, — oficiāli sākas priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kura laikā vismaz ētisku apsvērumu dēļ šādai diskusijai nevajadzētu notikt, nemaz nerunājot par iespējamību — kāds no debatētājiem ir kandidāta statusā. Pirmajās diskusijās piedalījās A. Ēķis, TP un LPP/LC priekšvēlēšanu kampaņas (arī iepriekšējo gadu) autors Ēriks Stendzenieks, kinorežisors Jānis Streičs, dzejnieks Jānis Peters, ārsts Andrejs Ērglis, žurnāliste Alla Petropavlov-ska. Piemēram, A. Ērglis ir arī viens no TP pozitīvisma kampaņas tēliem — toreiz TP apgāja likumu, paziņojot, ka ar reklāmu, kur sabiedrībā populāri cilvēki slavē partiju, viņiem nav nekāda sakara.
Tas ir pats bīstamākais — diskusijā galēji ieinteresētus cilvēkus atšķaidīt ar sabiedrībā uzticību iemantojušām personām — vērtē A. Rožukalne.
Pati ideja par tautas deklarāciju kā vienošanos ar politisko eliti nav slikta, taču problēma ir pasniegšanas veidā — uzskata portāla politika.lv galvenais redaktors Dmitrijs Petrenko. “Nevar uzrakstīt deklarāciju, ja netiek uzdoti konkrēti jautājumi. Nevar formulēt, kāds ir valsts mērķis, ja pašam raidījumam nav mērķa. Mani traucēja logo studijas centrā, jo politiska organizācija tiek maskēta kā pilsoniskā sabiedrība. Diskusijas vadītājam ir jābūt uzticamam, taču Haralds Burkovskis asociējas ar reklāmas cilvēku, kurš runā jebko, par ko ir samaksāts. Nav runa par viņa prasmēm, bet uzticamību. Nevaru noticēt, ka viņš ir neitrāls,” diena.lv norādījis D. Petrenko. Viņš arī uzskata, ka raidījuma tonis bijis ļoti populistisks. “Maz ir teikt, ka cilvēks ir vērtība, jārunā, kā piespiest eliti būt atbildīgiem,” uzskata D. Petrenko.
Vajag spēcīgu
pretsvaru
Mediju eksperte A. Rožukalne uzsver — savi uzstādījumi, arī politiskie, žurnālistiem var būt, un tas ir autorraidījumu darbs — analizēt informāciju, balstoties uz konkrētām, nodefinētām vērtībām. Aģitācijas likums no 5. jūnija līdz 2. oktobrim aizliedz burtiski aicināt balsot par vai pret konkrētu politisko spēku, taču tas arī ir pareizi — jāļauj skatītājiem pašiem izvērtēt, un svarīgs priekšnoteikums tam ir saturiskais piedāvājums.
LTV paziņojusi, ka šogad naudas trūkuma dēļ netiks piedāvāts politisko debašu raidījums “Milžu cīņas”, tā vietā būšot bezmaksas partiju aģitācija un raidījums “Latvija izvēlas”, kas tiek demonstrēts vēlēšanu naktī.
Tas ir stāsts par prioritātēm — uzskata A. Rožukalne. Viņasprāt, LTV vadībai nauda būtu vai nu jāatrod, sakārtojot uz laiku iekšējās prioritātes, vai jāmeklē, vēršoties pie valdības.
Iedzīvotāju informēšanai par būtiskiem jautājumiem priekšvēlēšanu laikā LTV izmantošot esošos raidījumus — “Sarkanajā līnijā” diskutēs par ekonomiku, “Atklātajā ceturtdienā” — par sociālajiem jautājumiem, “Jaunā nedēļā” — par ārpolitiku. “Panorāmā” būs īpaša sižetu līnija, raidījumā “De facto” — tradicionālais apskats “100 krēsli”, kurā vērtēs 9. Saeimas politiķu veikumu četru gadu laikā. “100. pantā” no
9. augusta kopumā 32 raidījumos būs politiķu diskusijas. Par principu, kurus politiķus aicināt uz “100. pantu”, televīzijā vēl domājot. 27. augustā būs izloze bezmaksas aģitācijai, reklāmas sāks demonstrēt no 3. septembra.
