Kad Aija un Mareks apprecējās, sieva domāja, ka sagaidīs kopā ar vīru laimīgas vecumdienas. Pagājuši pieci gadi, ģimenē aug meitiņa, bet Aiju māc šaubas, vai viņa jaunības jūsmā nav pārsteigusies.
Izpostītie svētki
Mareks par Aiju ir desmit gadu vecāks. Aijai viņā patika viss — gan nopietnība un gudrība, gan augums un acis. Tas bija vīrietis, ar kuru Aija gribēja pēc iespējas vairāk būt kopā, bet tagad viņa saka: “Svētki man ir skumjākās dienas.” Bieži vien viņa svētkos dodas uz Latgali pie mātes, kura nu jau vairākus gadus dzīvo viena. Vienmēr līdzi aicina arī Mareku, taču viņš spītīgi atsakās. — Kāpēc gan būtu jābrauc tik bieži? — viņš nesaprot. Arī pats savu māti labi ja reizi gadā apciemo. Taču Aija tā nevar. Parasti pie mātes viņa pavada vienu dienu, pārējās ir kopā ar Mareku, taču viņš visu laiku ir sabozies, it kā viņa būtu lielākā svētku postītāja.
Kā svešiniece
Taču uz draugu saietiem Mareks brauc labprāt. Un kāpēc gan ne? Aija ir sieviete, ar kuru nav kauns iziet sabiedrībā — skaista, slaida tumšmate. Taču Aija tad jūtas vientuļa. Tas ir liels “sasniegums”, ja Mareks viņai sēž blakus. Parasti viņš aizņemts sarunās ar draugiem un Aiju tikpat kā neievēro. Citi pāri sēž viens otram līdzās, vīri mīļi čubinās ap savām sievām, bet Aija jūtas kā iemaldījusies svešiniece.
Pamana pēc nedēļas
Aijai ir labi apmaksāts darbs. Mareks saņem mazāk, bet Aija nekad to nav pārmetusi. Atlicina naudu gan komunālo pakalpojumu apmaksai, gan sevis lutināšanai. Viņai tik ļoti gribas patikt vīram, taču viņš reti pamana sievas pūles. Nesen par radu dzimšanas dienā uzdāvināto naudu viņa nopirka skaistus auskariņus. Tos viņš ieraudzīja tikai pēc nedēļas. Pajautāja tikai, kur tādus ņēmusi, un bija izbrīnīts.
Kaut zaru būdā
— Šajos gados mēs viens no otra esam attālinājušies. Un es nezinu tuvināšanās recepti. Mūs saista tikai saimnieciskas rūpes un retu reizi arī sekss, — saka Aija. — Bet patiesībā man vajag tik maz — lai mani vakarā pēc darba kāds apmīļotu, lai es viņam kā kaķēns varētu ieritināties azotē un viņš mani noglāstītu… Un tādēļ vien es būtu gatava mainīt visas ērtības pret dzīvi zaru būdā. Tik svarīgi tas man šķiet.
