Austrijas pilsone apprecas ar britu pilsoni Apvienotajā Karalistē. Divus gadus laulātais pāris un viņu dēls dzīvo Austrijā. Pēc tam vīrs atstāj ģimeni, un sieva vēlas laulību šķirt. Taču viņa nezina, kuras tiesības ir piemērojamas viņas laulības šķiršanai. Vai viņa var panākt laulības šķiršanu saskaņā ar Austrijas tiesībām, vai jāpiemēro Apvienotās Karalistes tiesības?
Katru gadu tūkstošiem Eiropas iedzīvotāju nonāk līdzīgā sarežģītā situācijā, jo katrā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī ir sava sistēma, saskaņā ar kuru lemj, kuras valsts tiesības piemēro laulības šķiršanai. Eiropas Komisija (EK) nesen ierosināja konkrētu priekšlikumu — tiesību aktu, kas ļaus laulātajiem izvēlēties, kuras valsts tiesības piemērot viņu laulības šķiršanai.
Ierosinātā ES regula palīdzēs laulātajiem, kuriem ir atšķirīga valstspiederība, laulātajiem, kuri dzīvo atsevišķi dažādās valstīs vai arī dzīvo kopā vienā valstī, kas nav viņu valstspiederības valsts. Tās mērķis ir mazināt slogu bērniem un aizsargāt vājāko pusi laulības šķiršanas procesa laikā.
Katru gadu ES reģistrē aptuveni 300 000 starptautisku laulību. EK iesniegtais priekšlikums ir tapis pēc desmit dalībvalstu (Austrijas, Bulgārijas, Francijas, Grieķijas, Itālijas, Luksemburgas, Rumānijas, Slovēnijas, Spānijas un Ungārijas) lūguma, un šis būs pirmais gadījums ES vēsturē, kad tiks izmantots “ciešākas sadarbības” mehānisms.
“Laulātajiem, kam ir dažāda valstspiederība, var rasties neparedzētas juridiska rakstura problēmas, kas jau tāpat smago laulības šķiršanas procesu vērš finansiālā un emocionālā katastrofā, sagādājot cilvēkiem lielas ciešanas,” saka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga, kas ir ES komisāre tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības jomā. “Tūkstošiem pāru nonāk sarežģītā situācijā, jo valstu tiesību sistēmās līdz šim nav skaidru atbilžu. Daudzos gadījumos cietēji ir bērni un vājākā situācijā esošais laulātais.”
Pārrobežu laulību gadījumā pašreizējā situācija ir sarežģīta.
Divdesmit ES dalībvalstis nosaka, kuras valsts tiesības jāpiemēro, lai laulības šķiršanas process notiktu saskaņā ar tām tiesībām, kas uz laulātajiem attiecas.
Septiņas ES dalībvalstis (Dānija, Latvija, Īrija, Kipra, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste) piemēro savas valsts tiesību aktus.
Pretrunīgi noteikumi par piemērojamajām tiesībām rada juridiskus sarežģījumus un lielas izmaksas, kuru dēļ laulības šķiršana, kas notiek pēc savstarpējas vienošanās un ir plānota, kļūst sarežģītāka.
Komisija ierosināja kopīgu formulu, pēc kuras izlemt, kādas valsts noteikumi ir piemērojami starptautiskiem laulātiem pāriem.
Regulā ierosināts, ka dažādas valstspiederības laulātajiem pāriem būtu lielāka ietekme pār savu šķiršanos. Viņi varētu lemt, kuras valsts tiesību akti tiktu piemēroti laulības šķiršanas procesam ar noteikumu, ka vienam no laulātajiem ir saistība ar šo valsti. Piemēram, ja vienam laulātajam ir Zviedrijas valstspiederība, bet otram — Lietuvas, un laulātie dzīvo Itālijā, viņi varētu lūgt Itālijas tiesai piemērot Zviedrijas vai Lietuvas tiesības.
Tiesām būtu kopīga formula, pēc kuras lemt, kādas valsts tiesības ir piemērojamas, ja laulātie paši nespēj par to vienoties.
Laulātie varētu arī vienoties, kuras valsts tiesību akti ir piemērojami viņu laulības šķiršanas procesam pat tad, ja viņi neplāno šķirties. Tas viņiem radītu lielāku tiesisko noteiktību, paredzamību un elastīgumu, kā arī palīdzētu aizsargāt laulātos un viņu bērnus pret sarežģītām, ilgām un emocionāli smagām procedūrām.
Plānots arī aizsargāt vājākā situācijā esošu laulāto. Pašlaik partneris, kas var atļauties ceļa un juridiskās izmaksas, var mēģināt “apsteigt” otru laulāto, iesniedzot pieteikumu citā valstī, lai lieta tiktu izskatīta saskaņā ar tiesību aktiem, kas aizsargātu viņa intereses. Piemēram, ja viens no laulātajiem, kuriem abiem ir Polijas valstspiederība, pārceļas uz Somiju, viņš pēc viena gada varētu tur iesniegt pieteikumu laulības šķiršanai bez otra laulātā piekrišanas.
Jaunie noteikumi rastu risinājumu, lai dalībvalstīs nepieļautu šādu “labvēlīgākās” tiesas izvēli, nodrošinot, ka piemēro tās valsts tiesības, kurā vājākais laulātais dzīvo kopā ar savu partneri vai kura ir pēdējā valsts, kurā partneris ir dzīvojis kopā ar viņu.
