Sākusies tūrisma sezona, tāpēc aizvadītā darba nedēļa pagāja, saspringti un ražīgi strādājot. Pirmdiena un otrdiena man ir brīvdienas, tāpēc tajās atpūtos. Vecākiem pieder lauku māja, un darāmā tur nekad netrūkst. Lai arī brīvdienas, tomēr no darba pilnīgi atrauties nevar, tik un tā kādu laiku nākas pastrādāt pie datora.
Aizvadītā nedēļa sākās ar jauku ziņu — Hirosimas Miera asociācijas pārstāvji Valsts prezidentam Valdim Zatleram pasniedza Latvijai dāvināto Hirosimas Miera akmeni. Likteņdārza labiekārtošanas darbiem noslēdzoties, to novietos piemiņas vietā Koknesē. Tas ir ļoti patīkams žests, un jauki, ka šādā veidā divas tautas spēj apvienoties un ar miera simbola palīdzību izprast otras sāpi. Interesanti, ka šī Hirosimas akmens plāksne iestrādāta laukakmenī. Pļaviņu tūrisma informācijas centrā daudzi interesējas par Likteņdārzu. Šis projekts guvis lielu tautas atbalstu. To var redzēt arī talkās, kad bieži vien visus strādātgribētājus nevar nodrošināt ar darbu.
Otrdienas vakarā sekoju līdzi Eirovīzijas pusfinālam. Diemžēl Latvijas pārstāve Aisha finālā neiekļuva. Pirms tam bukmeikeri izteicās, ka viņai ir lielas izredzes iekļūt finālā, bet ne uzvarēt. Protams, cilvēki balso par dziesmu, bet arī priekšnesums ir nozīmīgs. Ja reiz tiesības startēt Eirovīzijā Aisha izcīnīja ar šovu, tad kāpēc pēkšņi to mainīja? Bez šova elementiem palika tikai dziedājums, bet šādam pasākumam ar to nepietiek.
Kopumā Aishu vērtēju kā labu dziedātāju ar spēcīgu balss tembru, tomēr sabiedrībā joprojām diskutē par viņas sniegumu. Diemžēl mums, latviešiem, raksturīgi vispirms kādu celt slavas saulītē, bet pēc tam — pelt.
Trešdiena bija nedēļas pirmā darbdiena, un, kā jau parasti, arī šoreiz tā sākās, tālrunim zvanot. Cilvēki interesējas par mūsu piedāvātajiem pakalpojumiem, tūrisma maršrutiem. Rezervācijas jau pieteiktas līdz pat augustam. Šomēnes esam jaunā vietā pie “Liepkalnu” maiznīcas. Te ir ļoti pateicīga vieta. Ja ļaudis iebrauc pēc maizes vai kā cita, viņi ienāk arī šeit. Lai mūsu apmeklētāji iegūtu visplašāko informāciju, sadarbojos arī ar citiem tūrisma informācijas centriem, piemēram, Kokneses, Jēkabpils, arī Madonas.
Nozīmīgs nedēļas notikums bija “EXPO 2010” izstāde Šanhajā, kurā atklāja Latvijas paviljonu. Tajā iedarbināja un izmēģināja pie mums izgudroto “Aerodium” vertikālā vēja tuneli. Cerams, ka ar šo vēja tuneli ieinteresēsim citus, dzirdēts, atsauksmes tiešām esot ļoti labas. Pārsvarā pasaulē sevi parādām ar Rīgas un nu arī “Aerodium” tēlu, bet tomēr gribētos, lai asociējamies arī ar citām lietām. Mums ir daudz skaistu apskates vietu, piemēram, tepat “Liepkalnos”, Likteņdārzā, citviet, un tās nevajadzētu baidīties rādīt arī citiem.
Ceturtdien izskanēja ziņa, ka no 1. septembra bērni eksperimentālā kārtā skolu sāks apmeklēt no sešu gadu vecuma. Kaut gan vecāki un speciālisti iebilst, ka tik mazi bērni vēl nav gatavi skolai, Valsts izglītības satura centrā ir izveidotas 22 darba grupas, kurās 127 speciālisti vērtē esošo mācību saturu un gatavojas izstrādāt jaunu. Zināms, ka mūsu valdībai patīk veikt izmēģinājumus ne tikai izglītības jomā, bet arī citās, taču — vai tas ir vajadzīgs? Reiz jau ar bērniem eksperimentēja, bet tomēr atgriezās pie iepriekšējās sistēmas, sākot mācīties no septiņiem gadiem, tāpēc šaubos, vai jaunā kārtība kaut ko būtiski mainīs. Ne visi ir vienādi attīstīti, ja kāds māk lasīt jau piecos gados, tad dažs varbūt nemāk pat septiņos, astoņos. Katrs jāvērtē individuāli. Uzskatu, ka laist vai nelaist savu sešgadīgo bērnu skolā, vecākiem jāizvērtē pašiem.
Piektdien ziņu portāli informēja par Veselības ministrijas sagatavoto ziņojumu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu skaita samazināšanai no 22 līdz 10. Pārējās divpadsmit darbotos kā veselības aprūpes centri ar nelielu aprūpes gultu skaitu vai arī apvienotos ar reģionālajām slimnīcām. Veselība ir viena no primārajām lietām dzīvē, tāpēc sāpīgi, ka visu vēlas tikai samazināt, neņemot vērā iedzīvotāju vēlmes. Atstājot tikai desmit slimnīcu un pārējās izveidojot par aprūpes centriem, noteikti samazinātu gultu skaitu, paaugstinātu pakalpojumu maksu un ieviestu citus jauninājumus. Slimnīcas paliktu tikai lielākajās pilsētās, lauku ļaudīm iespēju ārstēties samazinot, un tas ir pats skumjākais.
Paralēli darbam tūrisma informācijas centrā esmu arī “A. A. Mežmalas” administratore. Šovasar uzņēmums iesaistījies akcijā “Dižā Baltijas apceļošana”, kas norisināsies līdz 30. septembrim. Saistībā ar to nedēļas nogalē Pļaviņu novada tūrisma informācijas centru apmeklēja žurnālisti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Viņi veidos materiālu par visiem tūrisma objektiem šajā akcijā, arī par vikingu laivu “Lāčplēsis”.
Svētdiena noslēdzās ar jauku pasākumu. Televīzijā vēroju Labestības dienas noslēgumu. Jauki, ka Latvijā joprojām ir tik daudz labu cilvēku, kuri ziedo, pat šajā grūtajā laikā var atvēlot kaut mazu daļiņu no saviem ienākumiem, lai palīdzētu slimajiem bērniņiem.
Lai gan darbu pārtraucis atpūtas komplekss “Mežezers” un ir neziņa par turpmāko, mūspuses tūrisma nozares pārstāvji nākotnē raugās cerīgi, un tas dod dubultu sparu darboties tālāk.
