Pēdējā laikā diskusijas nerimst par deputātu ierosinājumu Izglītības un zinātnes ministrijai apsvērt iespēju samazināt vidējās izglītības ieguvei nepieciešamo laiku līdz 11 gadiem un sešgadīgajiem bērniem 1. klasē eksperimentālā kārtā sākt mācīties jau no 1. septembra. Tā vien šķiet, ka atkal iedarbināts lielais izlīdzinātāja dzinējs. Ieviešot izglītību no sešu gadu vecuma, ar bērniem reiz jau eksperimentēja, un ar ko gan tas beidzās? 11 klašu vietā izveidoja 12, piecu ballu vērtējuma sistēmu nomainīja uz desmit un vēl un vēl, dažādu jauninājumu.
Kāpēc atkal mēģinām izgudrot no jauna divriteni? Vairākās valstīs, piemēram, Somijā, bērnus mēģināja mācīt no sešiem gadiem, bet no tā diezgan ātri atteicās un atgriezās pie iepriekšējās sistēmas — septiņiem gadiem. Diemžēl mums netīk mācīties ne no citu, ne savām kļūdām. Protams, bērni var apgūt visu, bet lielākoties šajā vecumā viņi skolai vēl nav ne psiholoģiski, ne emocionāli gatavi. Tā vien šķiet, ka mūsu valstī lēmumi izglītības jomā ir tīri ekonomisku apsvērumu dēļ, nevis pedagoģiski un psiholoģiski pamatoti. Izdzirdot arvien jaunus deputātu ierosinājumus, brīžiem šķiet, dzīvojam kā realitātes šovā, kur, izgudrojot dažādus uzdevumus, eksperimentējot pārbauda tautas izturību. Pavisam absurds šķiet kāda uzņēmēja ierosinājums, sākot no 7. — 8. klases, ieviest maksas izglītību, iedzīvotājiem nodrošinot nodokļu atvieglojumus. Pēc viņa domām, iedzīvotāji būs ieinteresēti maksāt nodokļus, jo no tā būs atkarīgs, vai viņu bērniem būs izglītība. Taču ideju par progresīvā nodokļa ieviešanu uzņēmējs neatbalsta, norādot, ka Latvijā nav daudz bagātu cilvēku un šāda nodokļu sistēma negatīvi ietekmētu iedzīvotāju vidusslāni, kas ir valsts pamats. Tiešām smiekli nāk. Vispirms jau vajag radīt to vidusslāni, un tad to aizsargāt. Latvijas Republikas Satversme noteic, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību un valstij jānodrošina iespēja bez maksas iegūt gan pamata, gan vidējo izglītību. Vai gudrie prāti maz spēj aptvert, kas notiks, ja tiešām ieviesīs maksas izglītību? Acīmredzot mūsu valstij nevajag izglītotu jauno paaudzi. Turīgo ļaužu bērni varēs mācīties ārzemēs, bet nabadzīgākie paliks bez izglītības iespējām.
