Nospodrina kā zvaigzni, piekar pie debesīm, pēc tam apmētā ar akmeņiem un nolamā, ka tā nav nekāda zvaigzne — neprot ne labi dziedāt, ne izskatīties. Laiku pa laikam tā gadās ar Eirovīzijas konkursa Latvijas dalībniekiem, šoreiz — ar Aishu. Ja tālāk par Latvijas slieksni labi veicas, slavē, ja neveicas, aprej. Un atkal jājautā: “Kur tad jūs, kritiķu pulki, bijāt agrāk? Kāpēc maldinājāt pašu iecelto zvaigzni?”.
Apmēram pirms mēneša Nīderlandē Eirovīzijas lielākais fanu portāls kādā pasākumā publiku iepazīstināja ar dziedātājiem un dziesmām. Latvijas medijos parādījās slavinoši vārdi — Aisha mediju uzmanības lokā nonākusi nekavējoties un neilgā laikā sniegusi intervijas dažādām radiostacijām, portāliem un preses izdevumiem. Uzvaras gājiena prognozes un arī zviedru žūrijas piešķirtā pirmā vieta izrādījās iemidzinošs faktors. Cilvēkiem gribējās noticēt tam, kas vēl nemaz nebija noticis. Mani bažīgu darīja Aishas perfektais dziesmas ieraksts, kas atšķīrās no “dzīvā” dziedājuma uz Ventspils skatuves. Atteikšanās no veļas mazgātāju šova, teksta autora Guntara Rača un producentes Ivetas Lepeško teiktais, ka priekšnesums Oslo būs vienkāršs, lakonisks un tiešs, ka tiks piestrādāts, lai dziesma labi skanētu un būtu vokāli precīzs izpildījums, arī vedināja domāt, ka labi taču neskan, ja jau jāatmet viss, kas varētu traucēt. Neesmu ne mūzikas, ne tērpu speciāliste, tomēr domāju, ka Aishas debija uz Eirovīzijas skatuves nav īpaši veiksmīga. Pietrūka solītā Aishas vokāli pareizā dziedājuma un akordeonista, bālas bija tumši ģērbtās fona vokālistes. Lai gan modes mākslinieces Tatjanas Vlasovas darinātajam Aishas tērpam Iveta Lepeško veltījusi tādus vārdus kā “moderna krāsa un fasons” un “šampanieša krāsa”, tērps man atgādināja halātu, tāpat kā daudziem Eirovīzijas vērotājiem, kuri jau paspējuši paust savu kritiku internetā. Vai centāmies izpatikt Eiropai? Kāpēc nevaram būt mēs paši un par to nekaunēties? Tomēr, ja uz Oslo būtu aizvestas tās pašas bļodas, gan jau kritizētu arī tās kā neveiksmju iemeslu.
Žēl Aishas, kura tik šķietami spoži spīdēja pie Latvijas mūzikas debesīm, bet tagad no tām “norauta” un nokritusi kā neveiksminiece. Bet varbūt mēs pārāk daudz uzmanības pievēršam Eirovīzijas konkursam, kas daudzu un arī manā izpratnē tāds balagāns vien ir.
