Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja kompleksā “Kalna Ziedos” iekļautais svētozols savā mūžā vairākkārt cietis. Šoreiz tas atkal ļaunprātīgi dedzināts, bet vainīgie nav zināmi.
“Kalna Ziedu” svētozols ir Daugavas krastā pārsimt metru no pilskalna, un no šīs vietas paveras burvīga dabas ainava. Savulaik koks bijis gan karā sašauts un zibens sasperts, gan cilvēku dedzināts. Pēc 1994. gada dedzināšanas koka dobums izdega, zaļojošā atvase nokalta, bet ozola stumbru pārvērta piemineklī zem sargājošas jumja zīmes. Tagad daļu svētozola stiprina akmeņu mūrējums. Diemžēl arī tas vandaļus nav atturējis, un koks cietis atkal.
Svētozola apkārtnē vietējie iedzīvotāji labprāt pastaigājas. Bieži tur redzētas arī automašīnas un iereibuši jaunieši. Iespējams, kāds no viņiem svētozolu arī aizdedzināja.
Aizkraukles vēstures un māk-slas muzeja direktore Dzintra Cepure stāsta, ka svētozols pamatīgi cietis, taču neviens nebijis manāms pie tā rosāmies. No “Kalna Ziediem” svētvieta nav redzama, un par notikušo muzeja darbinieces uzzināja tikai nākamajā rītā. Bojājumus vajadzētu novērst, bet visu sarežģī tas, ka šis kultūras piemineklis ir uz privātās zemes.
“Kalna Ziedu” svētozols ir senču svētvieta, tāpēc skumji, ka nesaudzējam šo skaistumu. Vajadzētu aizliegt ar mašīnām braukt augšup pa aleju pie svētozola, jo pļava tiek izbraukāta un pamatīgi piegružota — tā uzskata arī Dzintras kundze. Tad arī nākamajām paaudzēm būtu ko apskatīt.
