Satiksmes ministrija neatbalsta un nevirzīs izskatīšanai Ministru kabinetā divu akciju sabiedrību piedāvātos priekšlikumus Daugavas baseina apsaimniekošanai, padarot to par kuģojamu ūdensceļu.
Pie šāda secinājuma nonākusi darba grupa, ko izveidoja satiksmes ministrs, lai izvērtētu a. s. “Enerģētika un ūdens transports” un “Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga—Hersona—Astrahaņa” piedāvātos priekšlikumus.
Tranzīta jomas un Satiksmes ministrijas speciālisti apšauba idejas autoru norādītās potenciālās kravu plūsmas. Šāda kuģošanas ceļa izveide negatīvi ietekmēs dzelzceļa pārvadājumus, kas Latvijā pašlaik ir prioritāri. Tieši šim sektoram ir īpaša loma ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā. Dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanā Baltkrievijas virzienā jau tagad ir ieguldīti lieli ES struktūrfondu līdzekļi. Tāpat kravas var tikt atņemtas arī autotransportam, mazināta Ventspils un Liepājas ostas konkurētspēja.
Ne a. s. “Enerģētika un ūdens transports”, ne “Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga—Hersona—Astrahaņa” darba grupai neiesniedza pietiekamu informāciju, lai vērtētu ietekmi uz hidroelektrostaciju darbību un kuģošanas ceļa izveides tehniskajiem nosacījumiem.
Vides speciālisti darba grupā pauda visnoraidošāko attieksmi pret iespējamu Daugavas baseina apsaimniekošanu. Viņi uzskata, ka Latvijas teritorijā ir pilnīgi nepamatoti pat sākt jebkādus priekšizpētes darbus, lai noskaidrotu, kā Daugavu pārvērst par kuģojamu kanālu. A. s. “Enerģētika un ūdens transports”, pirms īstenot pašu projektu, aicināja veikt izpēti par valsts vai ES fondu līdzekļiem.
Ņemot vērā finanšu situāciju valstī, Satiksmes ministrija nesaskata iespēju veikt Daugavas apsaimniekošanas priekšizpēti ne par valsts līdzekļiem, nedz piesaistot ES līdzfinansējumu.
