Aptaujas interneta portālos liecina, ka gandrīz puse autovadītāju ir gatavi savos spēkratos liet kontrabandas degvielu. Biežāk to darītu vīrieši, lauku iedzīvotāji un cilvēki ar zemiem ienākumiem. Turklāt ne jau no laba prāta, bet lai izdzīvotu šajā situācijā, kad degviela ir dārga, sabiedriskais transports kursē arvien retāk un arī biļešu cenas liek pārdomāt — braukt vai nē.
Ko darīt, ja no degvielas daudzuma tvertnē atkarīga iespēja nokļūt darbā, aizvest uz tirgu izaudzēto, lai gūtu vismaz kaut kādus ienākumus?
Nelegālā degviela ir aptuveni par 20 santīmiem lētāka nekā degvielas uzpildes stacijā nopērkamā.
Šobrīd “kreisās” degvielas cena svārstās no 55 līdz 60 santīmiem par litru. Ietaupījums, kaut arī pārkāpjot likumu, ir visai ievērojams. Tikai neliela daļa aptaujāto šādu degvielu neizmantotu tāpēc, ka tā tiek apkrāpta valsts. Lielākā daļa braucēju, lietojot nezināmas izcelsmes degvielu, baidās sabojāt automašīnas dzinēju.
“Kreiso” degvielu ieved ne tikai pār Latvijas austrumu robežu. Pēdējā laikā ievērojami audzis degvielas zādzību skaits. Arī Aizkraukles pusē. To izlej no kravas automašīnu tvertnēm, zog no lauksaimniecības tehnikas, Kokneses pusē arī no ceļu būves un mežizstrādes tehnikas. Pie tam ievērojamos daudzumos — pa pustonnai un vairāk. Zagļi negrasās to glabāt vēl grūtākiem laikiem, bet nekavējoties pārdod.
Nonākot izvēles priekšā — zaudēt darbu, jebkādus ienākumus vai pārkāpt likumu un pirkt zagtu vai kontrabandas degvielu, laikam jau lielākā daļa izvēlēsies pēdējo. Kad runa ir par izdzīvošanu, nav vērts apelēt pie sirdsapziņas un citām cēlām īpašībām.
Tomēr medaļai ir arī otra puse. Jo vairāk pērkam kontrabandas degvielu, jo mazāk naudas valsts var atvēlēt kaut vai ceļiem, sociālajām vajadzībām. Veidojas apburtais loks, no kura vismaz šobrīd nav izejas.
