Pagājusī nedēļa bija ļoti saspringta, skolās sācies drudžainais pirmseksāmenu laiks. Skolēni pirms eksāmeniem “pamostas” un sāk intensīvi apmeklēt konsultācijas.
Pirmdien Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolā viesojās Saeimas deputāte Anna Seile. Šādu, nedaudz novēlotu, tikšanos rīkojām saistībā ar valsts svētkiem. Deputāte skolēniem stāstīja par 1990. gada notikumiem. Jaunieši varēja uzdot jautājumus, aktīvākie saņēma dāvanu — Annas Seiles grāmatas. Skolēniem bija interesanti uzzināt daudz jauna gan par padomju laikiem, gan Latvijas neatkarības atjaunošanu. Viņiem šķita nesaprotami, kā toreiz varēja dzīvot, ja vecākiem nemaksāja nekādus pabalstus, bet tolaik visiem bija darbs.
Arī četri mūsu skolas 12. klases audzēkņi ir devušies uz ārzemēm strādāt. Grūti pateikt, vai viņiem veiksmīgi izdosies nokārtot eksāmenus. Elektroniski viņiem sūtām sagatavošanās darbus, bet, lai veiksmīgi nokārtotu pārbaudījumus, uz laiku vajadzētu atgriezties Latvijā. Redzot, kāda situācija ir valstī, arī Aizkraukles pusē, ir skaidrs, ka darba meklējumos uz ārvalstīm dosies aizvien vairāk jauniešu. Tāpēc plānojam šādu tālmācības iespēju piedāvāt aizvien plašāk. Šogad skolā mācās bērni, sākot no 9. klases, bet no nākamā mācību gada sāksim uzņemt arī 7. un 8. klases skolēnus.
Esam iesaistījušies Eiropas Savienības Dabaszinātņu un matemātikas kabinetu modernizācijas projektā, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka saņemsim datoru un digitālās informācijas apstrādes sistēmu bioloģijas, fizikas, ķīmijas un matemātikas skolotājiem. Tas ne tikai atvieglos mūsu darbu, bet arī radīs jauniešiem lielāku interesi par mācībām. Skolā ir tikai viens projektors, kuru pārvietojam no kabineta uz kabinetu. Ja katrā kabinetā būtu projektors, būtu vienkāršāk. Skolotājiem ir pietiekami daudz materiālu, kurus var demonstrēt ar datora palīdzību. To, ka modernās tehnoloģijas ikdienā izmantojam aizvien vairāk, pierāda arī tas, ka šogad pirmo gadu visu, kas saistīts ar eksāmeniem, no Izglītības un zinātnes ministrijas saņemam elektroniski.
Vasarā skolotāji mācīsies kursos, un arī mūsu skolā sāks izmantot tā saucamo e — klasi, kura jau tagad ir gandrīz visās skolās.
Šogad eksāmenus mūsu skolā kārtos 52 12. klases skolēni un astoņpadsmit 9. klases skolēnu. Pārsteidzoši daudz jauniešu — desmit — šogad ir atbrīvoti no eksāmenu kārtošanas. Iepriekšējos gados parasti atbrīvoti bija viens vai divi skolēni.
Jāatzīst, ka jaunieši ar katru gadu aizvien vairāk zaudē interesi par mācībām. Iespējams, tas atspoguļo situāciju valstī. Arī liela daļa pieaugušo ir zaudējuši interesi par apkārt notiekošo. Sabiedrībā ir jūtama apātija. Arī tas, ka cilvēki ar augstāko izglītību pelna mazāk nekā tie, kas tik tikko pabeiguši pamatskolu, nerosina jauniešus mācīties. Liela daļa cer doties uz ārzemēm un tur pelnīt lielu algu, un tam nekāda izglītība nav vajadzīga. Bet vai viņi tur kādam būs vajadzīgi?
Tas, ka iedzīvotājiem samazinājušies ienākumi, daudzi ir zaudējuši darbu, ietekmējis arī mūsu skolas ikdienu. Pērn mācības notika četras dienas nedēļā, bet tagad — trīs reizes. Mācību grafiks līdz ar to ir daudz saspringtāks, bet tā ir iespēja ietaupīt ceļa izdevumus, jo liela daļa mūsu audzēkņu uz skolu dodas ar autobusu no visa Aizkraukles reģiona. Zinot, cik tagad maksā biļetes, bijām spiesti veikt šādas izmaiņas.
Valsts izglītības politika arī nepriecina. Kaut arī ministre norāda, ka Latvija pēdējo 10 gadu laikā demonstrējusi ievērojamu attīstības dinamiku, jo dažās vecuma grupās apmēram par 10% palielinājies augstāko izglītību ieguvušo skaits, toties vienlaikus par gandrīz 2% ir mazāk jauniešu, kuri priekšlaikus pametuši skolu. Tomēr tie ir tikai skaitļi, reālā situācija nav nemaz tik optimistiska.
Tāpat neskaidra ir valsts politika saistībā ar mazajām skolām. Jau šī mācību gada sākumā slēdza daudzas lauku skolas, tas pats, iespējams, notiks arī šogad. Bet vai lauku bērni var atļauties braukt uz skolu sabiedriskajā transportā? Piemēram, no Valles vai Kurmenes uz Aizkraukles skolu izbraukāt nemaz nevar. “Augšā” laikam nesaprot, ka mazajos pagastos skola ir ne tikai izglītības iestāde, bet arī kultūras centrs. Slēdzot mazās skolas, mēs faktiski apstādinām pagasta turpmāko attīstību.
Tāpat izskanējusi informācija, ka skolotāji nedrīkstēs strādāt vairāk par vienu slodzi vienā skolā. Bet darbu apvienošanas kārtībā varēs mācīt divās vai trijās skolās. Vai tas uzlabos darba kvalitāti? Jaunie speciālisti nenāk uz skolu, jo apzinās, ka nevarēs normāli nopelnīt, labāk meklē darbu citur. Ar to algu, ko skolotājs saņem par vienu slodzi, ģimeni uzturēt nav iespējams. Ja valsts politika nemainīsies, jaunie speciālisti uz skolu nenāks.
Pagājušajā nedēļā lielu aži-otāžu izraisīja Neo jeb Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieka Ilmāra Poikāna aizturēšana. Nav skaidrs, kāpēc policija apcietina cilvēku par to, ka viņš publiskojis datus par ierēdņu algām. Jebkurā demokrātiskā valstī šiem datiem ir publiska piekļuve, bet pie mums tie līdz šim bija slepeni. Ja kāds tos atklāj, kļūst par noziedznieku. Manuprāt, tautai jau sen bija jāzina, cik saņem valsts iestādēs strādājošie. Protams, publiskotie dati šokēja, jo krīzes laikā, kad tūkstošiem cilvēku zaudējuši darbu un spiesti iztikt no pabalstiem, ierēdņi saņem milzīgas algas un piemaksas. Cilvēki ir paņēmuši kredītus, bet vairs nespēj tos atmaksāt. Tas nav korekti pret sabiedrību. Kādam tas bija jāpasaka, un Neo to izdarīja. Tiesāt viņu nebūtu par ko.
Vēl viena lieta, kas pārsteidz, ir projekts “Paēdušai Latvijai”. Protams, ideja ir ļoti laba, bet, manuprāt, tas tikai parāda, ka mēs savā valstī vairs nevaram pat bērnus pabarot. Šāda situācija būtu saprotama pēc kara, kad viss ir izpostīts, bet laikā, kad nekādas kataklizmas valsti nav piemeklējušas, mēs nevaram paēdināt savus iedzīvotājus. Skumji.
Prieku sagādā siltais laiks. Dzīvoju privātmājā, līdz ar to nedēļas nogalē izdevās padarīt darbus dārzā.
Lai vasarīgais laiks palīdz mums, skolotājiem, izturēt saspringto pirmseksāmenu laiku un jauniešiem lai izdodas veiksmīgi sagatavoties un nokārtot eksāmenus!
