Lai gan igauņi, saņemot no Eiropas Komisijas zaļo gaismu eiro ieviešanai jau 2011. gadā, aizsoļojuši pa priekšu latviešiem un lietuviešiem, tas nenozīmē, ka investoru acīs mēs tagad izskatīsimies kā autsaideri — saka Nordea Markets finanšu eksperts Andris Lāriņš. Pagaidām gan nevar paredzēt, kā kritēriji pievienošanai eirozonā mainīsies Grieķijas problēmu ietekmē, taču nav izslēgts, ka daži nosacījumi varētu tikt pat mīkstināti — viņš pieļauj. Par spīti bažām par iespējamu cenu celšanos pēc lata nomaiņas ar eiro viņš iesaka neļauties liekai ažiotāžai — dzīve ar eiro būšot drošāka.
— Igauņi ir ļoti tuvu tam, lai 2011. gadā pārietu uz eiro. Ja tas notiks, kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus?
— Patlaban sekas ir grūti izvērtēt. Vai ir labi, ka Vācijā vai Grieķijā ir eiro? Vai tas mūs ietekmē? Būtiskas ietekmes nav, jo lata vērtība jau ir piesaistīta eiro. Protams, kad ir ieviests eiro, ir izslēgtas spekulācijas par lata devalvāciju. Tas ir psiholoģisks, emoci-onāls un arī finanšu tirgus faktors. Tajā pašā laikā uzņēmējiem konkrēta valūta nenosaka visu. Ja eiro būtu tas nosacījums, lai šeit, Latvijā, ienāktu ārvalstu investori, tad pie mums nebūtu neviena investora. Tendence, ka līdz ar eiro ieviešanu uzņēmumi bāzēs savus birojus Igaunijā, varētu parādīties, bet daudz ko nosaka arī nodokļu politika, pašizmaksa utt. Ja mēs panāksim labvēlīgus nosacījumus nodokļu jomā, tas noturēs uzņēmumus tepat Latvijā.
— Vai mēs kopā ar Lietuvu neizskatīsimies kā tādi autsaideri?
— Var piekabināt tādu birku, bet tajā pašā laikā mēs zinām, ka līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā nosacījums bija ar laiku pāriet uz eiro. Un mēs uz šo mērķi ejam. Tikai mūsu ceļš uz eiro būs nedaudz garāks nekā igauņiem. Turklāt arī par igauņiem viss vēl nav skaidrs, jo Eiropas Centrālā banka brīdināja Igauniju par augstu inflāciju. Nē, mēs neizskatīsimies kā autsaideri, bet tas atkal ir mārketinga jautājums — kā valsts pati uz to paskatīsies un kā to pavērsīs.
— Mūsu mērķis ir ieviest eiro 2014. gadā. Bet vai, ņemot vērā patlaban Grieķijā notiekošo, līdz tam brīdim eirozona kā tāda vispār nesabruks? Vai attiecībā uz mums iestāšanās kritēriji “eiroklubā” varētu būt stingrāki?
— Iespējams, ņemot vērā šo rūgto mācību, ka valstis tērē vairāk nekā nopelna, varētu tikt piemēroti stingrāki nosacījumi attiecībā uz valsts parāda apjomiem, bet būtībā, es domāju, daži nosacījumi varētu tikt pat mīkstināti. Piemēram, tā pati inflācija — problēmas eirozonā ir tādas pašas kā mums. Eiro nav garants drošībai un stabilitātei, ja tu tērē vairāk nekā nopelni. Taču kritēriju maiņa ir drīzāk politisks nekā ekonomisks jautājums.
Kā mēs redzam pēc Grieķijas piemēra, lielas problēmas var iestāties, arī esot eirozonā. Protams, vienmēr būs cilvēki, kas ļoti agresīvi skatīsies uz eiro ieviešanu, un vienmēr būs tie, kas saglabās mieru. Mēs neparedzam scenāriju, ka eirozona varētu sabrukt. Jāņem vērā, ka spēcīgas valstis ir ieguldījušas pietiekami lielas pūles, lai šīs problēmas risinātu. Kāpēc Vācija atbalsta Grieķiju? Ir skaidrs, ka nevienam nav vajadzīgas milzīgas problēmas eirozonā, un tas arī glābj grieķus un ļāva nedaudz ilgāku laiku paslinkot mazāk attīstītajām valstīm — dzīvot pāri saviem līdzekļiem.
— Ja paskatāmies uz Latviju un Grieķiju, tad problēmas mums ir apmēram vienādas, atšķiras mērogs. Viņiem ir eiro, mums nav. Kurš ir lielāks ieguvējs?
— Lielas atšķirības nav. Kopš lats ir piesaistīts eiro, mēs dzīvojam kā eirozonas valsts. Latvijas Bankas monetārās politikas iespējas ir ierobežotas, ņemot vērā valūtas kursa piesaisti. Tādejādi pēc būtības mēs esam eirozonas valsts, un iepriekšējie gadi parādīja, ka šo piesaisti var aizstāvēt ļoti labi.
— Vai jums 2014. gads kā eiro ieviešanas termiņš šķiet reāls?
— Es domāju, ka tas ir samērā reāli. Bet, ja mēs salīdzinām pašreizējos ekonomiskos rādītājus ar tiem, kas tika prognozēti pirms pusgada vai gada, atšķirība ir liela. Tagad ir pāragri runāt pat par to, kā noslēgsies 2010. gads, kur nu vēl 2011. Kad 2007. gadā sākās ASV hipotekāro kredītu krīze, visi cerēja, ka pēc gada viss nomierināsies. Tad pienāca 2008. gada septembris ar Lehman’s Brothers efektu un aizsākās jauns problēmu vilnis. Tikko situācija sāka uzlaboties, pieauga bažas par Grieķiju. Ir risks, ka līdzīgas problēmas mazākā mērogā var parādīties arī Portugālē, Spānijā, Itālijā. Mēs nezinām, kas būs pat pēc pusgada.
Bet skaidrs, ka nauda, kas apsolīta Grieķijas glābšanai, ir kaut kur jāņem, tā ir jāģenerē. Un pašreiz nevar aprēķināt, kādas ilgstošas sekas eirozonas ekonomikā tas radīs.
— Kas cilvēku ikdienā mainīsies līdz ar eiro ieviešanu?
— Būs cita nauda, un vairāk nekas nemainīsies. Vieglāk būs ceļot pa eirozonu, nebūs jāmaina valūta. Samazināsies riski un ažiotāža, ka lats varētu palikt bezvērtīgs, jo lats būs muzeja eksponāts. Psiholoģiski gan bieži vien tā reakcija ir dīvaina, jo iepriekšējās nedēļās, kad bija milzīga aži-otāža par Grieķiju, bija iedzīvotāji, kas eiro mainīja vai nu pret latiem, vai nu dolāriem, domājot, ka ar eiro var notikt kaut kas slikts. Lats ir piesaistīts eiro, un eirozonas problēmu dēļ pie mums nekas nemainās. Ja krītas eiro vērtība pret dolāru, eiro vērtību pret latu tas būtiski neietekmē. Ja būsim eirozonā, tad vajadzēs uztraukties tikai tiem cilvēkiem, kam ir bizness ar ASV, Lielbritāniju, Zviedriju, kur ir dolāri, kronas vai mārciņas. Tās būs tādas pašas valūtas svārstības kā tagad latam pret mārciņu vai Zviedrijas kronu.
— Tad cilvēkam, kuram ir depozīts eiro, redzot, ka eiro vērtība samazinās, nav jāuztraucas?
— Jāieklausās uzmanīgi, pret ko tas krītas. Ja mēs skatāmies eiro un lata attiecību, kopš gada sākuma tā nav būtiski mainījusies, joprojām turas 71 santīma tuvumā. No valūtas kursa viedokļa eiro un lata attiecībās šie notikumi Grieķijā neko nemainīja. Var vienīgi apsveikt tos, kuriem ir uzkrājumi dolāros, jo tie ir palikuši vērtīgāki — ja pārrēķinām latos. Pirms vēlēšanām Lielbritānijā varēja apsveikt tos, kas iepērkas Anglijā, jo mārciņas cena bija nokritusies. Bet līdzko bija skaidrs, ka panākta vienošanās ar valdību, mārciņa atkal kļuvusi dārgāka. Svarīgs ir skata punkts — kas par valūtu un vai tie ir izdevumi vai ieņēmumi šajā valūtā.
— Kad Latvija pievienosies eiro, kas notiks ar kredītiem, kas izsniegti latos? Tie kļūs par eiro kredītiem ar zemāku likmi?
— Ja kredīts bija latos, tad tas automātiski pārvērtīsies par kredītu eiro. Attiecīgi, tā kā lata vairs nebūs un nebūs arī latu likmes, tam tiks piemērota eiro likme. Bet Latvijā tas skar tikai aptuveni 5% no kredītportfeļa.
Tāpat ar depozītiem. Cilvēkiem, kam bija latu depozīts, tas kļūs par eiro depozītu.
— Arī ar zemāku likmi?
— Arī lata likmes tirgū tagad ir ārkārtīgi zemas. Vēsturiski tās gan vienmēr bija augstākas par eiro likmēm, taču mēs nezinām, kāds būs eiro likmju līmenis 2014. gadā. Ja eiro likmes nākotnē pakāpsies 3—5% līmenī, kas nav nereāli, tad eiro depozītu likmes būs augstākas nekā šodien latu procentu likme.
— Vai līdz ar pāreju uz eiro pieaugs cenas?
— Jā, taču nedaudz. Pētījumi rāda, ka tajās valstīs, kuras jau pārgājušas uz eiro, patērētāju uztverē cenu pieaugums ir bijis stipri lielāks nekā faktiski. Vācieši pat dažkārt saka “teuro”, kas atvasināts no vācu vārda “teuer” — dārgs. Tas tāpēc, ka daži tirgotāji tiešām mēdz izmantot pāreju uz eiro, lai būtiski palielinātu dažu plaša patēriņa preču cenas. Šīs cenas, piemēram, dārgāka tase kafijas, ir ļoti redzamas, tāpēc cilvēkiem šķiet, ka visas cenas būtiski pieaug. Taču, piemēram, elektrības tarifi vai degvielas cenas, kas ir daudz būtiskākas ekonomikai, nemainās. Skaidrs arī, ka, paaugstinot cenas, ja ir normāla konkurence, tirgotājs pēc laika var būt spiests tās atgriezt iepriekšējā līmenī vai piedzīvos pieprasījuma kritumu.
— Acīmredzot šķiršanās no lata būs arī emocionāls pārdzīvojums.
— Protams, kaut kādā mērā lats ir viens no identifikācijas simboliem, bet jāņem vērā, ka ikkatrai eirozonas valstij monētas ir ar savu dizainu. Papīrnauda gan visiem būs vienāda. Taču, izvēloties iet uz Eiropas Savienību, cilvēki balsoja arī par eiro ieviešanu. Domāju, ka liela daļa nemaz to neapzinājās.
— Jūsuprāt, ja mums būtu atsevišķs balsojums par eiro, vai tauta pateiktu “jā”?
— Grūti pateikt. Par to jautājumu jau neviens īpaši publiski nediskutēja. Taču, aplūkojot, piemēram, kredītportfeļa sadalījumu pa valūtām, redzam, ka vairāk nekā 80% kredītņēmēju jau ir nobalsojuši par eiro.
