Iekavējies viss par divām nedēļām, vēl nekas nenotiek — raksturo farmaceite Lilija Kalniņa, kura nodarbojas arī ar ārstniecisko augu audzēšanu un tēju maisījumu pagatavošanu.
Pavasarī katram tomēr vajadzētu izkustēt no mājas līdz kādai pļavai, kas ir pietiekami tālu no ceļiem, no lielām pilsētām, lai parūpētos par dažām tējām, kam jābūt ģimenes aptiekā.
Māllēpenes un gaiļbikši (gaiļpieši) noderēs pret klepu, tēja kalpos kā atklepošanas un sviedrēšanās līdzeklis. Ja nepaspēj savākt māllēpju ziedus, derēs arī māllēpju lapas ar daļu kāta. Māllēpes iecienījušas mālainu augsni, no kā, iespējams, cēlies auga nosaukums. Ne visi zina, ka lieliski kā droga kalpo arī gaiļbikšu sakneņi — atgādina izdevums “Savvaļas ārstniecības augi”. Sakneņi gan jāvāc rudenī — ja ziedi nokavēti, jāatceras vieta un ar lāpstu jānāk augusta beigās, septembrī.
Ja bieži ir bronhīti, klepus, citas plaušu kaites, var pamēģināt vaivariņus — ievāc lapainus, ziedošus pirmā gada dzinumus. No ziedošu vaivariņu lakstiem gatavo arī uzlējumu augsta asinsspiediena mazināšanai — uz ēdamkaroti drogu lej glāzi verdoša ūdens un atstāj
15 minūšu ievilkties. Saldinātu ar medu, dzer pa ēdamkarotei vairākas reizes dienā.
Gaiļbikšu jaunās lapiņas ir lieliska vitamīnu un bioaktīvu vielu deva salātos svaigā veidā. Svaigas organismam par labu nāks arī upeņu lapiņas, kam piemīt pretmikrobu iedarbība — tās ir vērtīgi pakošļāt.
