“Ko Neo ir izdarījis? Pantu, protams, es varu atrast. Bet pēc būtības?” retoriski jautā krimināltiesību eksperts, sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieks Andrejs Judins, komentējot Neo aizturēšanu un kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī. Neo ir Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns, kurš tika aizturēts otrdienas vakarā ap pulksten 22. I. Poikāns atzinies, ka viņš ir Neo.
A. Judins vairākkārt uzsver: analizējot to informācijas apjomu, kas izskanējis šajā brīdī, policija izskatās ļoti, ļoti slikti. Skaidrāku Valsts policijas rīcību padarītu vien tas, ja nāktu atklātībā kādas ļoti svarīgas lietas nianses, kas pašlaik sabiedrībai netiek atklātas. “Bet es nedomāju, ka bija plānota Latvijas Republikas varas gāšana,” piebilst A. Judins, nespējot saprast šādu rīcību pret žurnālisti.
Pagaidām —
lieciniece
Kā presei klāstījusi Latvijas Televīzijas (LTV) žurnāliste I. Nagla, viņa ap pulksten 21.30 ieradusies mājās un manījusi, ka no mugurpuses seko vīrietis. Piesardzības nolūkā viņa durvis slēgusi vaļā tikai tad, kad cilvēks bija pagājis garām. Kad viņa iegājusi dzīvoklī, durvīs ielikta kāja. Persona parādījusi apliecību — Ekonomikas policijas pārvaldes (EPP) darbinieks, tad vēl divi. EPP darbinieki atzinušies, ka I. Naglu gaidījuši jau pāris stundu. No I. Naglas dzīvokļa policisti aizgājuši apmēram pusstundu pirms pusnakts.
Secība ir ačgārna — piekrīt A. Judins. Iznāk, ka vienlaikus vai pat pēc aizturēšanas ir vākti pierādījumi. Policija jau pēc tam, kad I. Poikāns bija aizturēts, paņēmusi I. Naglas personīgo datoru, dažas zibatmiņas, datu nesējus. A. Judins pieļauj, ka šādā gadījumā, ja darbības ir bijušas pamatotas, policija varētu plānot nākotnē I. Naglai mainīt statusu lietā — no liecinieces uz apsūdzēto.
Par organizācijas “Ceturtās atmodas tautas armija” (4ATA) aktivitātēm publiski kļuva zināms 14. februārī, kad LTV raidījums “De facto” paziņoja, ka no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas noplūduši 7,4 miljoni dokumentu. 4ATA regulāri publiskoja informāciju par atalgojumu dažādās valsts un pašvaldību institūcijās. Aprīļa vidū 4ATA izbeidza publiskās aktivitātes un lika noprast, ka varētu atgriezties rudenī, pirms Saeimas vēlēšanām, jo “jāņem vērā arī vidējais cilvēka atmiņas ilgums Latvijā — trīs mēneši”.
Ne tikai parunāšana
EPP kriminālprocess sākts šīgada 11. februārī pēc Krimināllikuma 244. panta 2. daļas — par tādas ierīces (arī datorprogrammas) neatļautu izgatavošanu, pielāgošanu izmantošanai, realizēšanu, izplatīšanu vai glabāšanu, kura paredzēta automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanai nolūkā izdarīt noziedzīgu nodarījumu, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas.
Likuma pants kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai naudassodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām. Iepriekš gan no policijas amatpersonām izskanējis, ka Neo varētu draudēt “tikai parunāšanās”. Advokāts Egils Lasmanis, kurš specializējies šādās lietās, laikrakstam “Latvijas Avīze” paudis šaubas, ka lieta varētu nonākt līdz tiesai. Lielā mērā tas atkarīgs no tā, vai Neo, iegūstot datus, jelkādā veidā mainījis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas programmatūru. Ja ne — tad par pašu datu publiskošanu viņam nekas nedraud.
“Ja es, ejot pa ielu, atradīšu mapi ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem, man nav pienākums šo informāciju glabāt un neizpaust,” norādījis E. Lasmanis. Līdz ar to šī norma attiecas uz VID datubāzes programmas izstrādātājiem un lietotājiem, nevis trešajām personām.
Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins uz jautājumu, kā virzās izmeklēšana tieši lietā, kurā nosakāmi vainīgie EDS “cauruma” radīšanās un pieļaušanās, atbildēja, ka tā netiks atrisināta “ne rīt, ne parīt, ne pēc nedēļas”.
Informācijas avoti jāsargā
I. Naglas kolēģi, mediju un arī krimināltiesību eksperts A. Judins šo situāciju uzskata par nopietnu draudu preses brīvībai. LTV Ziņu dienesta direktors Mareks Gailītis atzinis, ka Ziņu dienests ir sašutis par kratīšanas faktu, jo uzskata, ka šādā veidā tiek apdraudēta žurnālistu profesionālā darbība.
“Šis precedents liek domāt, ka jebkāda informācija, kas ir žurnālista rīcībā, tostarp privāta sarakste, kas ir mājas personīgajā datorā, ir neaizsargāta, un šis fakts apdraud žurnālista tiesības veikt ne tikai savu darbu, bet arī valsts iedzīvotāju tiesības uz objektīvas un patiesas informācijas saņemšanu,” aģentūra LETA citē M. Gailīti.
Policija ir ievērojusi tikai Krimināllikumu — neslēpj A. Judins. Viņš pieļauj trīs versijas — vai nu tas bija apzināts policijas plāns ignorēt tiesiskos aspektos, vai tā bija nolaidība, proti, policijas darbinieki “piemirsuši” vai nav zinājuši par Preses likumu, vai arī sabiedrībai netiek sniegta visa informācija, un I. Nagla, kā norādīts, varētu lietā tapt apsūdzēta pati.
A. Judins uzsver — žurnālistam informācijas avotu var likt atklāt tikai tiesa. Bet nesaprotamu iemeslu dēļ policija rīkojusies steidzamības kārtā. “Pašlaik, ja vien, kā sacīju, nenāk klāt jauna informācija, tas neizskatās attaisnojami,” bilst A. Judins.
I. Poikāns tiek raksturots kā ļoti gudrs, nosvērts cilvēks. Viņš ir labākais un talantīgākais IT jomas eksperts Latvijā — atzīst nozares speciālisti.
Mākslīgā intelekta laboratorijā, kur viņš strādāja, šāgada sākumā, noslēdzoties vairākus gadus ilgušam projektam, alga samazināta trīs reizes, tomēr laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks un fizikas doktors Andrejs Spektors neuzskata, ka varbūtējais rūgtums par būtisko algu samazinājumu laboratorijā varētu pamudināt I. Poikānu celt gaismā iestādes, kuru algu saraksti tika publicēti.
