Apmēram 10 kilometru no Jaunjelgavas, braucot Bauskas virzienā, ir apdzīvota vieta Taurkalnes ciems, kas ietilpst Valles pagastā. Pēc novadu reformas Taurkalne ir iekļauta Vecumnieku novadā. Kādreiz te bija liela kokzāģētava un krautuve, kur strādāja simtiem cilvēku, dzīve ritēja pilnā sparā. Tagad tā ir vēl viena vieta Latvijā, kas pamazām iznīkst.
Teiku un leģendu apvīta
Valles pagasta Taurkalnes ciemam ir sena vēsture. Par šo apdzīvoto vietu ir daudz leģendu un nostāstu. Īpaši par Taurkalnes Aklo ezeru un mežu.
Runā, ka Otrā pasaules kara laikā Taurkalnes mežā vācu armija bija izveidojusi savu militāro noliktavu, kuru līdz šim nevienam nav izdevies atrast, bet tajā it kā esot bijusi gan munīcija, gan pārtika. Mežā diezgan bieži varot redzēt vīrus ar metāla meklētājiem.
Padomju gadu slava
Padomju laikā Taurkalnē bija Jaunjelgavas mežrūpniecības saimniecības kokzāģētava un krautuve. Tā bija viena no modernākajām kokzāģētavām Latvijā. “Studiju gados mūs no Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas veda uz Taurkalni, lai parādītu tā laika modernākās iekārtas,” stāsta bijušais Jaunjelgavas virsmežniecības virsmežzinis Gundars Stahovskis.
Vietējie iedzīvotāji šo laiku atceras kā Taurkalnes “zelta laikmetu”, kad visiem bija darbs un Taurkalnē dzīvoja daudz cilvēku. Uz Taurkalni no Jaunjelgavas autobusā katru dienu veda strādniekus. Darbs ritēja nepārtraukti — trijās maiņās. Koksni no Taurkalnes sūtīja uz visu plašo Padomju Savienību un pasauli. Šķeldas ceha produkciju veda uz Bolderājas skaidu plašu rūpnīcu Rīgā.
“Toreiz par dzīvi Taurkalnē nevarēja sūdzēties. Bija darbs, visi strādājām. Cehs darbojās augu diennakti. Bija laba ēdnīca, kur par nelielu samaksu varēja garšīgi paēst,” stāsta Margarita Travina, kura kādreiz strādāja Taurkalnes ēdnīcā. Tagad ēdnīcā aug bērzi un krūmi… No bijušajiem cehiem pāri palikušas tikai drupu kaudzes. Ja turp aizvestu kādu, kurš Taurkalnē padomju laikā nav bijis, viņš neticētu, ka te kādreiz notikusi ražošana un bijis viens no modernākajiem cehiem Padomju Savienībā.
Tagad Taurkalnē ir apmēram 150 iedzīvotāju — vismaz divas reizes mazāk nekā pirms 15 — 20 gadiem.
Zviedri un angļi
neatnāk
Deviņdesmito gadu beigās Zviedrijas kompānijas “Korsnas” un Lielbritānijas uzņēmuma “BSW Timber Plc.” vadība nolēma atteikties no kopīgā projekta — Taurkalnes ciemā būvēt lieljaudīgu kokzāģētavu, par galveno iemeslu uzskatot valsts iestāžu vienaldzību un pārlieku lielo birokrātiju, kas gada laikā neļāva privatizēt zemi zem nākamās kokzāģētavas. Tā 1998. gada 14. oktobrī rakstīja laikraksts “Diena”. Ja šie uzņēmumi būtu darbojušies, pašlaik te situācija noteikti būtu daudz labāka.
“Ja būtu saglabāta ražošana, arī jaunieši no šejienes nebrauktu prom. Tagad lielākā daļa viņu ir Anglijā vai Īrijā. Tie, kas palikuši, strādā mežā pie privātuzņēmējiem. Citu iespēju strādāt te nav. Ciemā ir tikai viens veikals un bibliotēka. Pastu arī slēdza, presi mums tagad piegādā no Valles,” saka taurkalniete Marija Gončarova.
Vasarā vienīgā iespēja piepelnīties ir lasīt sēnes un ogas. Taurkalnes mežs ir bagāts ar dabas veltēm. Kādreiz te bija sēņu pieņemšanas punkts, tagad — drupas. “Aktīvākie sēņotāji un ogotāji vasarā var nopelnīt ap 1000 latu, tas ir, apmēram 300 latu mēnesī. Ja sadala gadam, tas, protams, nav daudz,” stāsta taurkalniete Brigita Čebatarova.
Gribēja pie Jaunjelgavas
Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka administratīvi teritoriālā reforma viņiem ir nelabvēlīga. Pirms vairākiem gadiem Taurkalnē veica aptaujas, un vairums parakstījās par pievienošanos Jaunjelgavai. Taurkalnieši ilgu laiku centās pierādīt pašvaldībai un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, ka izdevīgāk būtu pievienoties Jaunjelgavai, jo tā ir tuvāk nekā Valle. Pie ārsta lielākā daļa iedzīvotāju brauc uz Jaunjelgavu un izmanto arī citus tur sniegtos pakalpojumus. Jaunjelgavas pilsētas dome bija gatava paplašināt savu teritoriju, Valles pagasta padome šādu lēmumu nepieņēma, aizbildinoties, ka Taurkalnei un Jaunjelgavai nav kopīgas robežas.
“Ja būtu gribējuši, Valles pagastu sadalītu un mūs pievienotu Jaunjelgavas novadam. Bet neviens jau mūsos neklausījās, izdarīja, un viss,” saka Marija Gončarova.
Zinu, ka taurkalnieši ļoti vēlējās pievienoties Jaunjelgavas novadam. Kādreiz, kad strādāju Jaunjelgavas vidusskolā, biju uz tikšanos ar Taurkalnes iedzīvotājiem, neviens neizteica vēlēšanos pievienoties Vecumniekiem.
Uz Vecumniekiem — ar diviem autobusiem
Lai no Taurkalnes nokļūtu Vecumniekos, jābrauc ar diviem autobusiem, Vallē jāpārsēžas. Arī atpakaļ mājās nokļūt ir sarežģīti. Vietējie autobusu mar-šruti līdz reformai veidoti viena rajona robežās un līdz šim nav pārplānoti.
Uz Bausku var aizbraukt ar maršruta autobusu Jēkabpils — Bauska, bet uzturēšanās laiks pilsētā ir ierobežots — divas stundas, jo tad ir vienīgais autobuss, ar kuru var nokļūt atpakaļ.
“Nestrādājošajiem tas varbūt tik daudz problēmu nesagādā, bet tiem, kas strādā un uz novada centru vai Bausku jābrauc ar pārskatiem, ir grūti un nogurdinoši. Uz Aizkraukli aizbraukt bija daudz vieglāk,” saka Brigita Čebatarova.
Kādreiz ar vilcienu varēja aizbraukt līdz Jelgavai, bet tagad arī tas vairs nekursē. Esot solīts, ka būs autobuss, bet solīts makā nekrīt.
“Ja kaut kas nepieciešams, braucam uz Aizkraukli, tas ir tuvāk un lētāk,” saka Marija Gončarova.
Ceļš uz Taurkalni ir bedrains, un ziemā to reti tīra. “Neviens negrib vest preces uz mūsu veikalu. Atsaka, jo ceļi ir neizbraucami, un tā ir mašīnas laušana,” stāsta veikala pārdevēja Travinas kundze. Labi, ka veikals ir pie ceļa, jo vietējie veikalā iepērkas reti. Maksātspējīgākie ir pensionāri, kuri regulāri saņem pensiju.
Taurkalnē ir tikai četri skolas vecuma bērni, trīs no kuriem mācās Vallē un viens Jaunjelgavā. Ir arī mazāki bērni, viņus uz bērnudārzu Jaunjelgavā vai Vallē ved vecāki ar savām automašīnām.
Bibliotēka kā kultūras centrs
Taurkalnes ciemā kādreiz bija viens no labākajiem bērnudārziem. Tajā bija diennakts grupa, uz šejieni bērnus veda no Jaunjelgavas un pat no Pļaviņām.
Pateicoties vietējo uzņēmībai, šo ēku nav piemeklējis ražošanas būvju liktenis. Bijušajā bērnudārzā tagad izvietota bibliotēka un medpunkts. Te vietējie iedzīvotāji rīko arī kultūras pasākumus, pensionāru balles, arī 8. martā bijis sarīkojums iedzīvotājiem. Telpās notikuši arī bēru mielasti un kāzu svinības.
Bijušā bērnudārza telpas ir sakoptas. Rudenī te strādāja “simtlatnieki”, solīts, ka tuvākajā laikā teritoriju vēl vairāk sakops.
Bibliotēkai šogad piešķirts vairāk līdzekļu nekā pērn, tāpēc var abonēt gan avīzes un žurnālus, gan nopirkt kādu grāmatu. Bibliotēkā ir arī interneta pieslēgums. “Internetu izmanto daudzi taurkalnieši, tā viņiem ir vienīgā iespēja sazināties ar radiem, kuri devušies peļņā uz ārzemēm. Nāk arī bērni, meklē mācību materiālus un spēlē spēles. Bibliotēkā ir trīs datori ar interneta pieslēgumu, skolēnu brīvdienās te pat rindas veidojas,” saka Taurkalnes bibliotēkas vadītāja Brigita Čebatarova. “Lattelecom” neesot iespēju Taurkalnē piedāvāt internetu. Toties par televīzijas kvalitāti iedzīvotāji nesūdzas, izmanto gan “Lattelecom”, gan “Viasat” piedāvājumu.
Bibliotēkā reģistrējušies 68 lasītāji, daļa ir tādi, kas uz Taurkalni atbrauc tikai brīvdienās.
Daudz jauku un
atsaucīgu cilvēku
Bibliotēka kļuvusi par galveno tikšanās vietu iedzīvotājiem, kuri nāk lasīt presi vai vienkārši apspriest jaunākos notikumus. “Mums te izveidojies tāds kā interešu klubiņš. Sanākam, parunājam, dažreiz sarīkojam kādu pasākumu. Cenšamies, lai kultūras dzīve ciemā neiznīktu. Te ir daudz labu un atsaucīgu cilvēku,” saka Brigita Čebatarova.
Taurkalnē nav aprūpes centra, pagasta sociālais darbinieks ierodas vienīgi nepieciešamības gadījumā, regulāru pieņemšanu nav.
Bijušajā bērnudārzā izveidota arī veļas mazgātava. To apsaimnieko ciema bibliotekāre, iedzīvotāji var atnest veļu, samaksāt vienu latu un pēc laika paņemt izmazgātās drēbes.
Ko varēs, to darīs
Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis teic, ka par Taurkalni novada centrā nav aizmirsts. “Pašlaik notiek sarunas ar Zemgales plānošanas reģiona vadību, lai sakārtotu sabiedriskā transporta kustību novada teritorijā. Ja šīs sarunas būs veiksmīgas, no 1. septembra no Taurkalnes būs tiešais reiss uz Vecumniekiem.” Tāpat šogad ir plānots bijušajā bērnudārzā sakārtot apkures katlu, jo līdzšinējais ir novecojis. “Pašvaldība, cik iespējams, varētu atbalstīt uzņēmējus, kuri vēlētos darboties Taurkalnē, bet intereses par to diemžēl nav,” saka Melgaiļa kungs.
Diemžēl “vilciens ir aizgājis”, un nez vai kādam uzņēmējam radīsies interese par drupām un sadauzītu ķieģeļu kaudzēm.
