Aizkraukles novada domē notika seminārs — diskusija par Zemgales reģiona potenciālo attīstību. Bija ieradušies ap desmit uzņēmēju.
Semināru — diskusiju organizēja Zemgales plānošanas reģions un SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”. Tās pārstāvis diskusijas galvenais vadītājs Roberts Ķīlis ieradās ar pusotras stundas nokavēšanos, kad daļa uzņēmēju jau bija aizgājuši. Savu kavēšanos viņš skaidroja ar sabojājušos automašīnu, cita braucamā meklēšanu un aktīvajiem ceļu policistiem, kuri sodot par ātruma pārsniegšanu.
Bet diskusija notika arī pirms viņa ierašanās. Uzņēmēji runāja par savām problēmām, situāciju valstī un kritizēja valdības politiku. Piemēram, liela problēma ir augstskolu absolventu izceļošana no valsts, jo viņi nespēj atrast darbu un atmaksāt kredītu. Uzņēmēju darbu traucē nodokļu paaugstināšana — nav nekādas stabilitātes. Banku neelastīgās politikas dēļ grūti atmaksāt kredītus.
“Vasaras vidū sāksim izstrādāt nacionālās attīstības plānu 2014. — 2020. gadam. Ir jānosaka prioritātes, kas būs svarīgas arī Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanai,” skaidroja Reģi-onālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vecākais referents Andris Eglītis. Plānošanas reģioni izstrādā plānus teritorijas atbalstam.
Vairāki aptaujātie uzņēmēji “Staburagam” atzina, ka šī bija tukša runāšana un parasti ar to arī visa darbošanās apstājas. Viņi vairs netic pozitīvām izmaiņām un pieļauj, ka līdz 2014. gadam uzņēmumi jau būs izputējuši, atbalstu vajag tagad.
Andris Eglītis sacīja, ka uzņēmēji parasti kritizē valdību, bet nedomā, ko paši varētu darīt, piemēram, nekooperējas. Arī pašvaldības nedomājot par atbalstu uzņēmējdarbībai, lai gan likumā “Par pašvaldībām” noteikts, ka tām jāveicina saimnieciskā darbība.
“Visu nevar gaidīt no valsts. Visvieglāk ir kritizēt citus, bet pašiem neko nedarīt,” sacīja Andris Eglītis. “Piemēram, Polijā kartupeļu audzētāji kooperējas un piedāvā lielveikaliem savus ražojumus, bet Latvijā katrs cīnās atsevišķi. Daudziem Latvijas uzņēmējiem nav arī svešvalodu zināšanu.”
Kāda jēga bija diskusijai Aiz-
krauklē? Zemgales plānošanas reģiona attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Dace Vilmane sacīja, ka seminārā tomēr izkristalizējušās svarīgākās darāmās lietas: nepieciešams risināt jautājumu par eksportu uz Austrumiem, jārada izdevīgāki noteikumi daudzdzīvokļu māju siltināšanai par Eiropas naudu — citās diskusijās uzņēmēji par to nav runājuši, ceļu kvalitātes uzlabošana jānosaka kā prioritāte, nepieciešama palīdzība mazo uzņēmumu kreditēšanā, jāatvieglo noteikumi struktūrfondu naudas izmantošanai.
