Aldis
Dobenbergs,
mākslinieks
— 9. maijs man asociējas ar vairākām lietām. Šis datums šķiet nozīmīgs vēsturisko notikumu dēļ — Otrā pasaules kara beigas un nacisma sagrāve. Tas bija cerīgs jaunas dzīves sākums. Diemžēl mūsdienās daudzi to vērtē pretrunīgi. Šogad 9. maijā ir arī Mātes diena, kad savām māmiņām dāvinām ziedus. Tā ir vēl viena skaista svētku reize — jo vairāk šādu dienu, jo labāk. Izveidojoties Eiropas Savienībai, 9. maiju pasludināja arī par Eiropas dienu. Tāpat kā sākumā, joprojām mana attieksme pret to ir visai negatīva. Uzskatu, ka Latvijai tajā nevajadzēja iestāties. Ja reiz izkļuvām no Padomju Savienības jūga un bijām brīvi, tad tagad, var teikt, tādi vairs neesam — esam iesaistījušies citā savienībā. Ikviena atkarība no kaut kā neko labu nedod. To skaidri pierāda arī starptautiskais aizdevums, kura dēļ jāizpilda visas aizdevēju prasības. Mūsdienās daudzi ir pieraduši tikai pieprasīt un ņemt, neko nedodot pretī un aizmirstot, kā ir dot.
Uldis
Krievārs,
kooperatīvās sabiedrības “Trikāta KS” valdes priekšsēdētājs, Bebru pagasta zemnieku saimniecības “Pilslejas” īpašnieks
— Man tā, pirmkārt, ir Mātes diena, kad apciemošu un apsveikšu savu māti, bet īpaši šo dienu neatzīmēju. Savukārt dienu iepriekš, 8. maijā, Eiropā ir Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Pirms daudziem gadiem cilvēkiem šie datumi saistījās tikai ar kara beigām.
Vēl šajā datumā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā mums ir arī Eiropas diena, kuru man kā zemniekam laikam vēl pāragri atzīmēt.
Uldis
Albiņš,
zemessardzes 55. kājnieku bataljona komandieris
— Savlaik mācījos Pumpuru vidusskolā un uz skolu braucu ar vilcienu. 9. maijā jau no rīta peronos pulcējās uzvalkos tērpušies kara veterāni, kuriem pie žaketes bija daudz medaļu. Arī sievietes bija saposušās un ar medaļām. Vīrieši spēlēja ermoņikas, sievietes skaļi dziedāja častuškas, uz soliņa bija šņabja pudele. Tādus skatus redzēju Lielupes, Bulduru, Majoru stacijā — veterāni brauca no Rīgas uz Jūrmalu svinēt svētkus. Šajā laikā viņi varēja vairāk izmantot arī sanatorijas. Man toreiz nebija uzvaras izjūtas, jo Latvijā vienu okupācijas varu nomainīja cita. Arī tagad nav. Man svētki ir 4. maijā, 11. un 18. novembrī. Astoņdesmitajos gados biju inženieris zvejnieku kolhozā “Uzvara”, un toreiz “piespiedu brīvprātīgi” katram vajadzēja ziedot vienu rubli Uzvaras pieminekļa būvei. Mūsdienās 9. maijs ir arī Eiropas diena, kad, atceroties Eiropas Savienības pirmsākumus, daudzās valstīs notiek svinības. Kalendārs vēsta, ka šogad 9. maijā ir arī Mātes diena, bet parasti tā nav.
Nora
Ikstena,
rakstniece
— Man 9. maijs ir ļoti personiska diena, kurā pēc gara, skaista mūža no šīs pasaules pirms 20 gadiem projām devās mans vecaistēvs Jānis Kalnzemnieks. Viņš savā ziņā protestēja pret uzvaru, kuru nekad neuzskatīja par uzvaru. Viņš arī nekad neticēja, ka Latvijai izdosies atkal būt Eiropā. Tomēr tas ir noticis, un gan jau arī viņš kaut kur par to priecājas.
