Ar uzņēmēju un Vecumnieku novada domes deputātu Andri Lisovski tikāmies gandrīz pirms gada, kad viņu tikko ievēlēja novada domē. Toreiz Andris atzina, ka dome ir kā ģimenes uzņēmums un ir grūti cīnīties pret ilgus gadus veidoto un iesīkstējušo sistēmu. Tiekamies atkal, lai pārrunātu, vai novada vadībā kaut kas ir mainījies.
Roka roku mazgā
— Kas domē nepilna gada laikā mainījies?
— Nekas nav mainījies, tā jo-projām ir kā ģimenes uzņēmums. Lielākā daļa deputātu ieņem amatus pašvaldības iestādēs, ir gan skolu direktori, gan novada domes darbinieki. Lielai daļai deputātu un domes administrācijas darbinieku tuvākie radi strādā pašvaldības iestādēs un domē. Tas ir veids, kā ļoti ērti pārdzīvot grūto ekonomisko situāciju, saņemot stabilas, garantētas un lielas algas. Roka roku mazgā. Diemžēl vēlētāji aizmirst, ko deputātu kandidāti solījuši pirms vēlēšanām un ko viņi dara pēc tām.
Visu laiku deklarē, ka dome iedzīvotājiem dod darbu. Tas ir aplami teikts, jo ir otrādi — iedzīvotāji dod darbu domei. Un neviens domē nevar teikt — mēs esam nopelnījuši. Pašvaldība nav nopelnījusi nevienu santīmu, tā ir nodokļu maksātāju nauda, kura tiek pārraudzīta. Un tā ir jātērē tā, lai nodokļu maksātāji ar to būtu apmierināti.
Algas bija
jāsamazina
— Algas arī nav mainītas?
— Protams. Manuprāt, pirmais, kas bija jāizdara, — jāsamazina algas pašiem sev. Taču algas novada administrācijai nav samazinātas. Kā biju domājis, reforma palīdzēs palielināt algas — tā arī ir noticis. Lielāka novada, piemēram, Aiz-kraukles, vadītājam alga ir 1100 latu, bet Vecumnieku novada vadītājs saņem 1400 latu.
Būsim atklāti: nauda visiem patīk un tās gribas vairāk, bet uz kā rēķina?
— Un kā ar pagastu vadītāju algām?
— Es domāju, ka arī te izpaužas lobēšana. Gandrīz visi pārvalžu vadītāji bija priekšsēdētāja un vietnieka vēlēšanu sarakstā, un tagad savējiem ir jāsamaksā vai jāatlīdzina par lojalitāti un uzticību. Manuprāt, būtu pareizi, ja izpilddirektoram būtu vietnieks, pat divi, kas nodarbotos ar dažādiem jautājumiem.
Algas pārvalžu vadītājiem aprēķina, ņemot vērā teritorijas lielumu un iedzīvotāju skaitu, procentuāli no izpilddirektora algas.
Man nepieņemami ir tas, ka pārvalžu vadītāji strādā amatu apvienošanas kārtībā, kā tas ir Kurmenē un Skaistkalnē. Atbrīvojiet vietu citam cilvēkam! Darba taču nav! Bet pagastos “sēž uz diviem krēsliem”. Domāju, ka kvalitatīvi veikt vairākus darbus vienlaikus, nevar.
Līdzīgi ir ar Valles pašvaldības aģentūras vadītāju, kas ieņem divus amatus — aģentūras vadītāja un skolas direktora vietnieka saimnieciskajos jautājumos, un Stelpe ar Valli ir apvienotas — tas ir pareizi.
Daudzi cilvēki, piemēram, Stelpē, man ir teikuši, ka pārvalžu vadītāji nav vajadzīgi.
— Kādām algām vajadzētu būt?
— Jau pirmajā sēdē teicu, ka tām jābūt mazākām par četrciparu skaitli. Un atbilstoši rēķināt visu pašvaldības darbinieku algas. Jo tā ir liela nauda, ko novads iztērē algām. To varētu piešķirt skolām, pašdarbības kolektīviem, kā arī, pats būtiskākais, izveidot jaunas darba vietas. Sporta treneriem piemaksāt, nevis maksāt sev. Administrācija uzskata, ka budžets “velk” un viņi sev var maksāt. Nevajag nemaz būt izcilam ekonomistam, lai saprastu, ka, ekonomējot algām, mēs daudz ko varētu sakārtot.
Iedzīvotāju
atsaucība maza
— Novada domes deputāti dodas pie iedzīvotājiem uz pagastiem. Kāda ir atsaucība?
— Vallē atsaucība bija maza. Domāju, ka pagasta pārvaldniece nebija izdarījusi visu nepieciešamo. Nebija izlikti paziņojumi par tikšanos. Pārvaldniece aizbildinājās, ka domājusi — šī tikšanās ir saistīta ar partijisko piederību, nevis ar novadu. Bārbelē un Stelpē bija izlikti paziņojumi, bet cilvēku aktivitāte bija neliela.
Arī Kurmenē tikšanās laikā iedzīvotāju atsaucība, tāpat kā visos pagastos, bija niecīga. Varēju pie reizes iepazīt skolas un pagasta pārvaldes, kā arī saieta nama darbu. Izrādījās, dažiem skolotājiem ir bijuši objektīvi iemesli sūtīt bērnus citur mācīties. Nepatīkami pārsteidza bāriņtiesas darba stils — pieņemšanas dienā var nenākt uz darbu. Cienot citus cilvēkus, kas mērojuši tālu ceļu, varēja vismaz paziņojumu izlikt vai brīdināt pagasta pārvaldi, ja pati nav spējīga to izdarīt. Sapratu, tas nav pirmais un vienīgais gadījums.
Vispār kurmenieši man patika — jauki un optimistiski noskaņoti cilvēki.
Ļaudis maz interesējas par politiskajām norisēm, domā, kā izdzīvot. Liela daļa lauku iedzīvotāju ir aizbraukuši no valsts.
Ja skolu slēgs,
pagasts panīks
— Pirms kāda laika runāja par Kurmenes skolas slēgšanu. Vai tagad arī tā domā?
— Pirms kāda laika par to bija diskusijas. Kā ir pašlaik, nevarēšu komentēt, jo neesmu izglītības, kultūras un sporta komitejas loceklis. Jautājumus par skolām, pirmkārt, izlemj tur un tikai pēc tam domes sēdē. Manuprāt, ja skolu slēgs, tad Kurmenes pagasts panīks. Tomēr Kurmenes skolotāji nedara visu, lai bērnus noturētu pagasta skolā. Liela daļa bērnu brauc uz Valli vai Vecumniekiem. Tas cilvēkam, kas nezina reālo situāciju, liek domāt, ka skolā ir zems izglītošanas līmenis.
— Tagadējais Valles skolas direktors arī ir deputāts. Kā jūs uz to raugāties?
— Pieteikušies bija vairāki kandidāti, bet viņu izvērtēšanā es nepiedalījos. Man bija cits kandidāts šim amatam. Puisis, kuru pazīstu no bērnības, beidzis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. Laiks rādīs, vai tā bija pareiza izvēle.
