Jau divus mēnešus sunākstiete Dina Aļeiņikova ir Jaunjelgavas novada lauku attīstības speci-āliste. Līdz šim saimniekojusi savā saimniecībā “Zemzari”, nu abi darbi jāapvieno.
Darīja to pašu
— Kā radās šāds dzīves pavērsiens?
— Iepriekšējās Sunākstes pagasta lauku konsultantes Ilgas Lukstiņas iedrošināta, pieņēmu izaicinājumu. Agrāk par to nedomāju, bet ja bija piedāvājums… Savulaik pati bieži izmantoju konsultantu pakalpojumus un saprotu, ka bez viņiem cilvēkiem laukos neiztikt. Kamēr nebija platību maksājumu, projektu konkursu, nevajadzēja arī konsultantu. Tāds arī palicis viņu galvenais uzdevums: informēt lauku cilvēkus, palīdzēt sakārtot nosūtīto un saņemto dokumentāciju. Laikā no pagājušā gada 1. jūlija, kad valsts atteicās no konsultantu pakalpojumiem, zemnieki bez viņiem neiztika, vien tie, kuri šo darbu pirms tam darīja par samaksu, nu palīdzēja par “pliku” paldies.
Jāpierod vienam
pie otra
— Darbu sākāt bez priekšzināšanām?
— Saulaines tehnikumā esmu beigusi agronomus, un lauku dzīve man nebūt nav sveša. Piekrītot speciālistes amatam, pienākumi bija skaidri, bet šobrīd informācijas ir ļoti daudz, un tā jāzina precīzi. Ir zināšanu minimums, uz kura jāuzceļ pamats. Pašlaik tieši ar to nodarbojos. Pāris mēnešu laikā visu zināt nav iespējams. Nav arī tā, ka uz visiem jautājumiem jāspēj atbildēt pašai, bet jākonsultējas ar daudziem speciālistiem. Svarīgi, ka iekšēji jūtu vēlēšanos darīt, saprotu, ka šis darbs cilvēkiem ir nepieciešams.
Pagaidām vēl esmu kā vērotāja no malas. Man un zemniekiem vienam otru jāiepazīst. Redzu, ka ik pagastā ir cilvēki, kuri nav padevušies grūtībām, piemēram, staburadzieši savā pagastā vēlas celt kultūras namu. Neesmu vēl tik zinoša, lai ietu pie saimnieka un pierunātu piedalīties kādā no projektiem, līdz ar to uzņemoties daļu atbildības.
Palikuši tie,
kuriem patīk
— Jaunjelgavas novads nav pārāk liels izaicinājums iesācējai?
— Manā pārziņā ir Sunākstes, Seces, Daudzeses, Sērenes un Staburaga pagasts. Jaunjelgavas tuvumā zemnieku saimniecību ir maz, un tās sadarbojas ar Vecumnieku novadu.
— Kāda ir jūsu ikdiena?
Deklarācijas, platību maksājumi, bloku kartes… Sagatavoju informāciju par zemes apstrādes, sēklu cenām un citām aktualitātēm. Cilvēkiem nepieciešama palīdzība dokumentu, veidlapu izpildīšanā. Latvijā lauksaimnieku vidējais vecums ir salīdzinoši liels, un, ja viņiem pēkšņi jāsāk mācīties ko jaunu, daudziem tas ir problemātiski. Jaunu cilvēku laukos nav daudz, savukārt lielie saimnieki jautājumus risina pie konsultantiem Aizkrauklē. Sunākste ir specifiskā vietā — mežā, lai te dzīvotu, jābūt patikšanai. Tie, kurus nomale neapmierināja, ir aizgājuši.
— Jaunais amats saistīts tikai ar informācijas apgūšanu?
— Pārmaiņas skārušas arī mani personīgi. Apzinos, ka jāiemācās būt prasīgākai, drošākai. Lai arī pie durvīm esmu pielikusi izkārtni ar darba laiku, pagaidām to ievērot neizdodas. Ne vienmēr cilvēki nāk pie manis konkrētā jautājumā, gadās arī, ka sarunu sākam par rudziem un beidzam par krustdūrieniem. No ikdienas ritma mani pagrūti izsist, un kāda teiktos sliktos vārdus cenšos laist pāri, lai tie manu dienu nespētu sabojāt. Drīzāk tas iespējams tehnisku problēmu dēļ, piemēram, ja nedarbojas dators.
Bez laukiem nebūtu Latvijas
— Šis pavasaris būtiski atšķiras no iepriekšējiem?
— Krīzes dēļ daudzi teic, ka naudas maz, ka nedarīs to, ko citus gadus, taču beigās saņemas — iesēj, un līdzekļi rodas arī ražas novākšanai. “Zemzaros” sēkla zālājam nopirkta. Graudaugus neaudzēju. Saimniecība nav liela, tāpēc arī darbus varu apvienot. Apsaimniekojam astoņus hektārus zemes. Ar to pietiek, lai turētu 10 govju. Lai arī zemnieku saimniecība reģistrēta dzīvoklī, jo dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, sevī jūtu ritam īstas zemnieces asinis un uzskatu, ka šī valsts bez laukiem nebūtu īsta Latvija.
— Vai nav vēlēšanās dzīvot viensētā?
— Cik šobrīd maksā tukša viensēta? No 15 līdz 25 tūkstošiem latu? Esmu reāliste un, ja ar to, kas ir naudasmakā, to nevaru atļauties, — nesapņoju, gaisa pilis neceļu.
Sākas skaitīšana
— Kas ir svarīgi šobrīd?
— Aprīlī laukos sākās arī lielā skaitīšana, bet, kā to reāli veikt, nav padomāts. Ne visi novadi var atvēlēt līdzekļus šim mērķim. Jaunjelgavas novada vadība ir atsaucīga un piešķirs gan degvielu, gan atmaksās telefona sakarus.
Cilvēki nav tik apzinīgi un lauku skaitīšanas nepieciešamību nesapratīs. Lai veiktu precīzu uzskaiti, zemniekam līdzi jābūt dokumentiem, jo pierakstīt tikai no atmiņas nevar. Ja anketas iedošu līdzi, atpakaļ tās atnesīs retais. Iepriekšējo reizi, kad notika šāda lauku skaitīšana, cilvēki pret to esot izturējušies pārāk nenopietni, bet, ja reiz esam Eiropas Savienībā un saņemam platību maksājumus, jāsaprot, ka jādod kaut kas arī pretī. Šie dati noderēs arī novados.
