Senos laikos pavasaros Jurģu dienā, kalpi devās pie citiem saimniekiem. Pie jauniem saimniekiem šomēnes dosies arī četri kucēni.
— Nezinu, kā bez viņiem iztikšu. Jau biju pieradusi uz darbu iet lāgā neizgulējusies. Mums nesakrīt bioritmi, — jokojot saka suņuku saimniece Iveta. — Kad es eju uz darbu, kucēni liekas uz auss. Toties, kad pārrodos mājās, visa “svīta” mani sagaida un skraida pakaļ, ķeras ap kājām. Miera nav ne mirkli.
Ivetas kundze atklājusi — kucēnus var nomierināt trijos veidos: “jārej” pašai, jāieslēdz putekļsūcējs vai ar gaļas āmuru jāklapē gaļa. Tā kā otrais un trešais variants prasa nedaudz piepūles, visbiežāk tiek izmantots pirmais… Kucēnu māte ir takšu sugas, tēvs gan no “zemākiem plauktiem”. Bet mīla jau radurakstus neprasa. Nesen Iveta ar takseni devās pastaigā, pretī nāca saimnieks ar kucēnu tēvu. Kādreizējie mīlnieki pagāja viens otram garām kā svešinieki. — Kā cilvēku dzīvē, — secināja neuzticīgā suņa saimnieks.