Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena — 4. maijs, kad svinēsim atgūtās neatkarības 20. gadadienu, jau pavisam tuvu. Taču daudzi aizmirsuši, ka rīt, 21. aprīlī, būs vēl kādas nozīmīgas dienas atcere.
Tieši šajā dienā uz Rīgu devās ap astoņiem tūkstošiem vietējo pašvaldību deputātu, lai Daugavas stadionā piedalītos Vislatvijas tautas deputātu sapulcē. Tolaik biju Stučkas rajona padomes deputāte un arī piedalījos šajā svarīgajā notikumā. Patiesībā mūsu valstiskās neatkarības pasludināšana sākās jau tajā dienā, kad deputātu saietā publiski devām mandātu Augstākās Padomes deputātiem pieņemt neatkarības deklarāciju. Mēs, toreizējie rajona padomes deputāti, jau bijām nosūtījuši LPSR Augstākajai Padomei telegrammu ar īsu un kodolīgu tekstu: “Mēs, Stučkas rajona padomes deputāti, paužot savu vēlētāju gribu, prasām Latvijas PSR Augstākajā Padomē jaunā — 12. sasaukuma — 1. sesijā pasludināt 1940. gadā svešās valsts varas pārtrauktās suverēnās Latvijas valsts varas atjaunošanu.” Līdzīgas telegrammas uz Rīgu sūtīja arī no citiem rajoniem.
Todien bija skaista, saulaina sestdiena, un mēs, no laukiem sabraukušie, jutāmies kā citā pasaulē. Bija sajūta, ka varam brīvi uzelpot, teikt, ko domājam, iekšēji gavilēt, kaut no okupācijas brīvībā vēl nebijām tikuši. Atminos kādu sirmu vīru, kurš bija paņēmis līdzi sievas gatavotas sviestmaizes, jo tad jau bufešu uz katra stūra nebija, un cienāja ar tām līdzās sēdošos. Satiku paziņas no cita rajona ar tulpēm un narcisēm rokās — pēcpusdienā viņi puķes aiznesa pie Brīvības pieminekļa, un tajā laikā tam vēl varēja būt sekas. Televīzijā par mūsu saietu, protams, nerunāja, tieši otrādi — nožēloja, ka Ļeņina dzimšanas dienas priekšvakarā vadonim nav atklāts neviens jauns piemineklis…
Pirms kāda laika satikāmies ar kolēģi no Talsiem un atminējāmies šo dienu pirms 20 gadiem. Abi uzskatām, ka daži tā laika notikumi ir nepelnīti aizmirsti vai netiek pienācīgi novērtēti. Tas attiecas ne tikai uz Vislatvijas deputātu sapulci, bet arī uz Latvijas Republikas pirmo Pilsoņu kongresu, kurš notika vairākas dienas vēlāk — 30. aprīlī. Tajā piedalījās pieci delegāti arī no toreizējā Stučkas rajona. Par viņiem “Staburags” stāstīja pirms 20 gadiem un nedaudz vēlāk stāstīs arī tagad. Pagaidām plašsaziņas līdzekļos esmu izlasījusi tikai īsu ziņu par to, ka Latvijas Pašvaldību savienība aicina atzīmēt 21. aprīļa notikuma 20. gadadienu. Novadpētnieki varētu apzināt šīs sapulces dalībniekus un dokumentēt viņu atmiņas nākamajām paaudzēm. Sveiciens visiem, kuri 1990. gada 21. aprīlī bija Daugavas stadionā un ar savu klātbūtni pirmie balsoja par Latvijas neatkarību!
