Par viņu viedoklis — taču ne vienveidīgs — ir katram, viņa bērēs piedalīsies gan Amerikas Savienoto Valstu, gan Krievijas, gan citu valstu prezidenti — bojāgājušais Polijas prezidents Lehs Kačiņskis ir izpelnījies kā politiķu, tā sabiedrības uzslavas, nopēlumu, izsmieklu un žēlumu.
Aviokatastrofā pie Smoļenskas bojāgājušā Polijas prezidenta L. Kačiņska un viņa kundzes bēres notiks svētdien, 18. aprīlī. Šajā dienā arī Latvijā no pulksten 12 līdz 12.03 ikviens aicināts ieturēt klusuma brīdi. Pulksten 12 tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas un apstāties ir aicināti arī autovadītāji.
Jeļcins atvainojas, Putins raud
10. aprīlī lidmašīnas avārijā pie Smoļenskas pilsētas Krievijas rietumos gāja bojā Polijas prezidents, viņa dzīvesbiedre Marija, vairāki Polijas Seima un Senāta locekļi, garīdznieki un augstas militārpersonas — kopā 96 cilvēki. 88 no viņiem bija jābūt delegācijai, taču viens uz reisu nepaspēja.
Lidmašīnā “TU-154” bija oficiālā delegācija, kas bija ceļā uz piemiņas pasākumu Katiņas slaktiņa memoriālā pie Smoļenskas. Katastrofā gāja bojā 96 cilvēki. Otrreiz ir mirusi Polijas elite, kā poļu tautas atbalss raksta komentētāji masu medijos, atgādinot par Katiņas slaktiņu 1940. gadā — toreiz bojā gāja 22 tūkstoši poļu virsnieku. Tika iznīcināta valsts pirmskara elite. Slepkavības pavadīja padomju meli, ka tas bijis nacistu darbs. Kad Boriss Jeļcins apmeklēja Katiņas pieminekli Varšavā kā Krievijas prezidents, noliekot ziedus, viņš par šiem meliem sacīja: “Piedodiet mums, ja varat!”
Kā ziņo Krievijas masu mediji, kad saistībā ar nule kā notikušo traģēdiju ziedus katastrofas vietā nolika Krievijas premjers Vladimirs Putins, viņa acīs bijušas asaras un viņš paudis žēlsirdību un līdzjūtību, ko nekad agrāk nav atļāvies izrādīt.
Polijas sabiedrība ir satriekta par lidmašīnas avāriju. Tiekot vil-ktas paralēles ar Polijas militārā un politiskā līdera Vladislava Sikor-ska nāvi. Tagad bojā gājis vēl viens drosmīgs Polijas līderis. Taču šīm teorijām pagaidām nav nekādu pierādījumu — raksta ASV izdevums “The Economist”.
Krieviju neieredz
Sešdesmit gadu vecais L. Kačiņskis bija personība, kas starptautiskajā politiskajā arēnā vērtēta pretrunīgi. Tiesa gan, viņa galēji nacionālie un tradicionālie uzskati vairumam poļu patika. Viņš savas karjeras laikā nav baidījies runāt droši, lai arī sentimentāli, populistiski un visbiežāk — vecmodīgi un ignorējot starptautiski atzītas cilvēktiesības — komentē raidsabiedrība BBC. Kad L. Kačiņskis bija Varšavas mērs, viņš divreiz aizliedza geju parādi un rosināja atjaunot nāvessodu. Viņš bija pret abortiem, pret liberāļiem, pret visu, kas nav tradici-onāls un mietpilsonisks.
Par Polijas prezidentu L. Kačiņskis tika ievēlēts 2005. gadā, kandidējot no paša un brāļa Jaroslava 2001. gadā dibinātās partijas “Likums un taisnīgums”. Kampaņas laikā L. Kačiņskis uzsvēra, ka poļiem ir nepieciešama stingra roka, kāds, kas spētu aizstāvēt tautas intereses plašajā pasaulē. Viņa vadītā partija iemiesoja katoļu tradicionālās vērtības. No 2006. gada Poliju vadīja abi brāļi — J. Kačiņskis bija Polijas premjers. Kad 2007. gadā partija “Likums un taisnīgums” zaudēja varu, jaunā valdība ar viņa konkurentu Donaldu Tusku vadībā centās mīkstināt ārpolitiku.
L. Kačiņskis uzskatīja, ka jāturas kopā ar Baltijas un bijušajām PSRS valstīm. Taču, piemēram, Vāciju Polija uzskatīja par ienaidnieku, nevis draugu, un to politologi uzskata par vienu no lielākajām L. Kačiņska kļūdām. Kopā ar savu brāli Jaroslavu
L. Kačiņskis bija kļuvis par apsmieklu Vācijā saistībā ar viņa ietiepīgo naidīgumu pret federālo republiku. Viņa neuzticība Polijas rietumu kaimiņam bija saistīta ar naidu pret Padomju Savienību un tās aizstāvjiem. L. Kačiņskim, viņa brālim un daudziem viņu atbalstītājiem Krievija joprojām šķiet drauds.
Drosme vai
pārgalvība?
Kad 2008. gadā Krievija iebruka Gruzijā, L. Kačiņskis savu atbalstu Gruzijai piedāvāja teju pirmais. Viņš toreiz centās noraidīt prezidenta lidmašīnas pilota protestu, ka brauciens uz kara zonu ir nedrošs. Prezidents bijis nikns, taču vēlāk pilots saņēma medaļu par to, ka pasažieru drošību lika augstāk par prestižu.
L. Kačiņskis varētu būt atkārtojis šo kļūdu arī 10. aprīlī, kad lidmašīna centās nosēsties miglas tītajā lidostā Krievijā — pieļauj zinātāji. L. Kačiņski visi zinājuši kā ietiepīgu un stūrgalvīgu, taču šīs īpašības nereti robežojušās ar pārgalvību. Tas šķietot visticamākais tikko notikušās traģēdijas izskaidrojums. Polijas prezidenta lidmašīna bija novecojusi, taču uzticama un nesen atjaunota. Arī Krievijas Gaisa satiksmes vadības dispečerus nevarot vainot. Viņi uzstāja, ka migla Smoļenskas lidostā ir pārāk bieza, un vairākkārt lika lidmašīnai nosēsties citviet. Pilots atteicās, veicot trīs neveiksmīgus mēģinājumus. Ceturtajā avarēja. Līdz skrejceļam bijis ap piecsimt metru.
Par tēva un mātes nāvi sēro L. Kačiņska meita Marta (29) un divas mazmeitas.
Visas iespējas
mainīties
Polijas prezidenta pienākumu pildīšanu uzņēmies Seima spīkers Broņislavs Komorovskis. Polijas Konstitūcija paredz, ka prezidenta nāves gadījumā par jaunu vēlēšanu dienu ir jāpaziņo 14 dienu laikā, bet vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā 60 dienu pēc prezidenta nāves. Šīgada oktobrī L. Kačiņska termiņš būtu beidzies. Taču jauns vadītājs Polijas tautai būs jāvēl jau jūnija sākumā.
Komentētāji uzskata — lai arī uz traģiska fona, Polijai ir iespējas kļūt par respektablu lielvalsti, izvēloties cilvēku, kas viņus vadīs demokrātiskākā un modernākā gul-tnē. Vai tā notiks, grūti spriest. Pašlaik, sociologu vērtējumā, cilvēki varētu ievēlēt arī L. Kačiņska brāli Jaroslavu — aiz līdzjūtības.
“The Economist” norāda, ka Polija tuvākajā nākotnē būs uzmanības centrā. 2012. gadā Polijā un Ukrainā notiks Eiropas futbola čempionāts. 2011. gadā tā pārņems rotējošo sešu mēnešu ES prezidentūru. “Polija ir gājusi garu ceļu, lai kliedētu vecos stereotipus par atpalicību un haosu. Šis nelaimes gadījums ir šausmīgs. Bet tas nenogriež Polijai ceļu uz panākumiem,” portāls db.lv citē mediju.
