Salīdzinājumā ar citiem vienaudžiem, kuriem tajā laikā prātā bija tikai “disenes” un apkārt dauzīšanās, garīgā pasaule mani sāka interesēt salīdzinoši agri — 13, 14 gados. Tas gan sagadījās ar perestroiku, nacionālo un reliģisko atmodu, kas atvēra durvis ne vien baznīcām, bet arī informācijai, kas savukārt radīja pamatīgu putru. Pēkšņi parādījās cilvēki, kas stāstīja par citplanētiešiem, zēla astroloģija un horoskopi, ielās ieskanējās: “Hare Krišna” un idejas par reinkarnāciju. Sludinātāji nepierasti skaļi, atraktīvi un nedzirdēti sludināja Kristu, viņiem blakus jehovieši un mormoņi. Gribēju ātri tikt skaidrībā.
Interesanti, ka šis klikšķis, apziņa, kas ir kas, man atnāca pēkšņi vienā mirklī, atrodoties saulainā istabā. Manu būtību vienkārši pārņēma skaidra, nešaubīga sapratne, ka Dievs ir un Viņš ir kaut kas ļoti liels un labs, kas pretēji “zaļajiem cilvēciņiem” neizraisa nekādas bailes. Turpmākais bija uzzināšana par to pēc iespējas vairāk.
Mājās par Dievu līdz tam neviens nerunāja. Vecāki bija uzauguši īsti ateistiskā garā un baznīcu uzskatīja par vecu sievu padarīšanu, tāpēc viņiem par savu jaunatklājumu nevarēju neko prasīt. Arī vecvecāki nebija nekādi dižie ticīgie, bet biju manījusi, ka vienā plauktā viņi glabāja kādu vecu, noputējušu grāmatu — vectēva kristību Bībeli vecajā drukā. Man ar to pietika — vēru vaļā, mācījos druku un lasīju, katru vārdu tverdama kā tādu brīnumu.
Protams, tālāk tas attīstījās draudzes meklēšanā, kur satikt līdzīgi domājošos, augt un mācīties. Neteikšu, ka ar to man klājās viegli, jo, kur cilvēki, tur arī ļoti daudz cilvēciskā, bet galu galā savu vietiņu esmu atradusi, kur jūtos labi un piepildīti.
Kopš brīža, kad atradu Dievu, nu jau pagājis vairāk nekā 20 gadu, un nemaz nevaru iedomāties, kā būtu dzīvot bez šīs atklāsmes. Tā nav tikai uzskatu sistēma, reliģija, bet dzīvas attiecības, mijiedarbība, sevis izzināšana, miers un apziņa, ka aiz manis stāv kaut kas liels un varens. Tā ir izjūta kā atgriešanās mājās, ka man vairs nav jāskraida apkārt un jāmeklē kas cits. Gluži kā sacījis Kristus — kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam neslāps nemūžam!
