Pirms kāda laika bija iespēja pabūt Briselē un tikties ar Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju direktorāta pārstāvi Sebastjēnu Gū, kuram ir piecu gadu darba pieredze Beļģijas Veselības ministrijā. Tikpat ilgu laiku viņš darbojas Eiropas Komisijā saistībā ar jautājumiem par ģenētiski modificēto organismu lietošanu pārtikā un dzīvnieku barībā.
Preses konferencē Gū kungs Latvijas žurnālistiem sniedza nelielu ieskatu par to, kas ir ģenētiski modificēti organismi (ĢMO), stāstīja par to lietošanu un produkcijas marķēšanu.
Augi cīnās paši
Kas ir ĢMO? Organismi, kuriem ģenētiskais materiāls — DNS (dezoksiribonukleīnskābe) — iegūts pretdabiskā veidā. Gadījumi, kad cilvēka darbības rezultātā augi maina savas īpašības, netiek uzskatīti par ģenētisku modificēšanu. Produkts satur ĢMO, ja zinātnieki rada noteiktas DNS sastāvdaļas ar konkrētu uzdevumu, iekļauj radīto vielu kādā organismā, tam piešķirot noteiktas īpašības. Viena no divām visplašāk augos izmantotajām īpašībām ir izturība pret herbicīdiem, īpaši pret raundapu. Augi ar atbilstoši izstrādātām īpašībām ir neuzņēmīgi pret šī herbicīda nāvējošo iedarbību, bet nezāles iznīkst. Otra svarīga auga īpašība, saistīta ar tā modifikāciju, ir vielu — insekticīdu — radīšana, kas palīdz cīnīties ar kaitēkļiem.
Izgudro superlasi
Eiropas tiesību aktos modificēšanai pakļauti gan augi, gan mikroorganismi, gan dzīvnieki izņemot cilvēku.
Modificētu organismu, kurus lieto pārtikā un dzīvnieku barībai, skaits ir samērā neliels. Visplašāk ĢMO izmanto sojas audzēšanā. Piemēram, lielākā daļa ASV audzētās sojas ir ģenētiski modificēta ar mērķi būt izturīgai pret raundapu. Nākamā pasaulē lielākā modificētā kultūra ir kukurūza ar noturību pret insektiem. ĢMO satur arī kokvilna, eļļas rapsis, cukurbietes, grieztie ziedi u. c.
Viens no augiem, kam pašlaik velta pastiprinātu uzmanību, ir rīss. Ķīnas zinātnieki informējuši ES par uzlabotajām rīsa šķirnēm, kuru komercaudzēšanu varētu sākt jau nākamgad. Savukārt ASV notiek modificētu kviešu šķirņu izveide.
Ģenētiski modificē arī mikroorganismus, kurus izmanto farmaceitiskajā ražošanā, piemēram, fermentizācijai. Tas ir ļoti efektīvs dažādu zāļu ražošanas veids.
Mēģina radīt arī ģenētiski modificētus dzīvniekus. Šobrīd lielākā uzmanība pievērsta lasim, un zinātnieku uzdevums ir šīs zivs dubultas augšanas veicināšana. Ar to nodarbojas zinātnieki Kanādā un ASV. Eiropa šādu praksi varētu sākt vēlāk.
Rūpēs par drošību
Kopš 1996. gada, kad reģistrēti ĢMO saturošie augi, pavisam ar tiem pasaulē apsēts 120 miljonu hektāru. Ar to audzēšanu nodarbojas 25 valstīs — pārsvarā Amerikas kontinenta zemēs, Austrālijā, Indijā.
Par ĢMO lietošanu Eiropas Komisijā atbild trīs galvenie ģenerāldirektorāti — Vides, Veselības un patērētāju un Lauksaimniecības.
2003. gadā, kad Eiropu skāra pārtikas krīze, pārtikas nekaitīguma izvērtēšanai tika izveidota neatkarīga organizācija EFSA (European Food Safety Authority). Tajā darbojas arī ĢMO pārbaudes grupa — zinātnieki, respektīvi, 21 neatkarīgs eksperts. Pirms produktu pārdošanas tirgū viņi analizē tos no drošības, toksikoloģijas un imunoloģijas viedokļa, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi un jaunradīto produktu uzturvērtību. Lai panāktu pēc iespējas objektīvākus analīžu rezultātus, ekspertu grupu sasauc uz noteiktu laiku. Ekspertu atzinumus interesenti var uzzināt EFSA interneta mājaslapā. Paralēli zinātnieku atzinumam arī sabiedrībai ir dota iespēja izteikt savu viedokli par kāda konkrēta produkta atļaušanu vai aizliegšanu turpmākajai izmantošanai. Galīgo lēmumu pieņem 27 ES dalībvalstu kopsapulcē.
Produkti jāmarķē
Produkta izmantošanai atļauju izsniedz 10 gadiem, to var pagarināt vēl tikpat ilgam laikam. Visiem produktiem, kas satur ĢMO, jābūt marķētiem. Piemēram, ja cukurs izgatavots no ģenētiski modificētām cukurbietēm, tam jābūt norādītam uz iesaiņojuma sadaļā “Saturs”. Ja kuģī pirms tam ir pārvadāti ģenētiski modificēti graudi un vēlāk nemodificēti, tad kravā, iespējams, ir modificēto graudu atlikums, kas jānorāda produkta marķējumā. Šī prasība nav spēkā, ja ĢMO piemaisījums ir zemāks par 0,9%. Katrai dalībvalstij ir atlaides, kas ļauj marķēt šos produktus kā brīvus no ĢMO. Spēkā esošie likumi neparedz marķēt dzīvnieku izcelsmes produktus, kas iegūti, ĢMO saturošu barību izēdinot dzīvniekiem. Šis ir joprojām diskutējams jautājums, jo, piemēram, organizācija “Green Peace” un aptuveni viens miljons iedzīvotāju pieprasa šādas normas ieviest.
