Pašai savu bērnu man diemžēl nav, bet, ja būtu, domāju, es ļoti augsti vērtētu savstarpējās attiecības, saprašanos un uzticēšanos. Manuprāt, tas veidojas jau agrā bērnībā no kopā pavadīta laika, grāmatu lasīšanas, kopīgām rotaļām un elementāras intereses, parunāšanās. Man tā visa pietrūka.
Tēvu bieži mājās neredzējām. Pa dienu viņš strādāja pamatdarbā kolhoza kantorī, bet vakaros piepelnījās būvniecības darbos, ko viņš labi prata. Mamma savukārt strādāja pusslodzi, bet pēc tam bija jāgādā par saimniecību, gotiņu, sivēniem un plašo dārzu. Kur vēl laika bērniem? Bijām pabaroti un apģērbti, pārējais mūsu pašu ziņā — izmācīties, aizskriet uz kādu pulciņu un, protams, palīdzēt visos mājas darbos. Liekai interesei un emocijām, šķiet, nepietika spēka. It kā riņķotu atsevišķās galaktikās.
Tāpēc nevar gribēt, ka pēkšņi vienā dienā radīsies uzticības pilnas attiecības, kas īpaši nepieciešamas kritiskos brīžos. Man gan tāds pienāca vēlu — vidusskolas pēdējā klasē, kad manu prātu savaldzināja simpātisks, bet pilnīgi kretīnisks puisis. Harizmātiska personība, bet ar dziļām psiholoģiskām problēmām, kurš iedomājās, ka tāpēc, ka esmu viņa meitene, esmu arī viņa privātīpašums ar visu attiecīgo reakciju — greizsirdību, kontroli, fizisku un emoci-onālu vardarbību. Mēģinot saprast, kas notiek, kāpēc pret mani tā izturas, vai tiešām pati pie visa esmu vainīga un ja nu draugs mainās, pagāja vesels gads. No vecākiem to slēpu, jo baidījos, ka tikšu par to “sodīta”. Viņi kaut ko nojauta, bet tālāk par replikām, ka viņiem mans draugs īsti nepatīk, netika. Kad beidzot nācu pie apskaidrības, ka attiecības jāizbeidz, man palīdzēja draugi. Māte un tēvs uzzināja tikai, kad viss bija galā un pamazām atklājās baisā situācija, kādā biju nokļuvusi. Viņi bija šokā, jutās vainīgi, bet tam vairs nebija lielas nozīmes.
Bieži domāju, ka vienkārši būtu varējusi no tā visa izvairīties. Ja vien attiecības, īpaši ar mammu, būtu tuvākas un atklātākas, ja vien būtu bijušas sarunas par pirmo mīlestību, ja vien vecāki izrādītu lielāku interesi, pajautājot, kas tevi šodien nospiež, kur pazudusi ēstgriba un motivācija mācīties.
