Radiologs Māris Mežeckis uzsver uzreiz un atgādina ik pa laikam, ka staru terapija noteikti nebūs izvēles ziņā pirmā metode pret locītavu sāpēm, osteomielītu vai patoloģiskiem rētaudiem. Taču, ja visas iepriekšējās metodes nav sniegušas rezultātu un pacients ar sāpēm samierināties negrib vai nespēj, pienācis laiks apsvērt starošanas iespējas.
Provocē brīvo
radikāļu “desantu”
Staru terapijas mehānisms izmanto norises, ko organismā rada brīvie radikāļi, kas faktiski ir nestabilas, ļoti aktīvas un agresīvas molekulas. Noteikts daudzums šādu radikāļu rodas kā normāls šūnas vielmaiņas starpprodukts. Tomēr dažādi kaitīgi faktori var veicināt to, ka normālam, maigam un mierīgam atomam, piemēram, skābekļa atomam, tiek atņemts viens elektrons un šis kā laupītājs meklē, kuram atņemt, lai atgūtu mieru un stabilitāti. Cietējas var būt veselas šūnas, kuras šādu radikāļu rīcība bojā. Tāpēc cīņu ar brīvajiem radikāļiem pēdējos gados aktīvi izvērš kosmetoloģijas, veselīga uztura speciālisti, aktīvi propagandējot antioksidantus — galveno pretspēku brīvajam radikālim.
“Ar starojumu precīzi noteiktās vietās tiek ražoti brīvie radikāļi, kuri tad posta audzēja šūnas. Cilvēka šūnā nav labi sabojāt vērtīgu molekulu, bet ļaundabīgam audzējam tas tieši ir jādara,” staru terapijas pamatus skaidro M. Mežeckis. Jaunās tehnoloģijas ļauj elektronu vai fotonu staru kūļus ļoti precīzi dozēt un notēmēt, lai “šāviens” būtu maksimāli efektīvs. Staru terapija Latvijā ir tikai Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Līdz ar ķīmijas terapiju, ķirurģiju un paliatīvo aprūpi tā ir viens no pamatvaļiem, uz kuras balstās onkoloģija.
Risks ir vienmēr
Mazāk zināms, ka starošanas iespējas var izmantot arī neonkoloģiskiem pacientiem. Tad būtiski atšķiras lietotās devas un seansa ilgums — īsāk un ātrāk. Arī seansu skaits ir mazāks — trīs līdz seši.
Līdz ar radiologiem Staru terapijas nodaļā strādā arī medicīnas fiziķi — aprēķini nepieciešami smalki un niansēti. Reizēm nepieciešams stimulēt locītavas apasiņošanu. Deformējošā osteoartrīta gadījumā — bremzēt kaula izaugumus, ko tautā sauc par piešiem vai papēžu radziņiem. M. Mežeckis nenoliedz, ka risks ir kā jebkurai medicīniskai manipulācijai. Tomēr tas esot salīdzinoši zems. “Jebkurš jonizējošais starojums teorētiski var radīt izmaiņas šūnās. Tam, ka varētu attīstīties ļaundabīgs audzējs, lielāks risks ir gados jauniem cilvēkiem. Visus pēc kārtas jau neņem no ielas starot,” radiologs atkārto. Gados vecākiem cilvēkiem komplikāciju risks ir mazāks, jo ir lielāka iespējamība aiziet mūžībā no daudz kā cita, starošanas izraisītas nepaspēs attīstīties.
Starojumam ir izteikti lokāla iedarbība. “Ja staro celi, galva bez matiem nepaliks. Tā ir ķīmijterapija, kuras rezultātā pacientam var izkrist mati,” paskaidro radiologs.
Pretsāpju efektu novēro aptuveni 60 līdz 70 procentos gadījumu, rezultāts saglabājas līdz pat vairākiem gadiem. M. Mežeckis pieļauj, ka tas varētu būt risinājums šajos laikos, kad cilvēkam locītavas deformāciju gadījumā var palīdzēt vairs tikai protezēšana, bet tai naudas nav, valsts rinda — gara un sāpes nepanesamas. Starošana varētu būt arī alternatīva, lai lielos daudzumos lietoti pretsāpju medikamenti pamazām nesagrauztu aknas.
Visam savs laiks un secība
“Tagad starošu otru celi pacientam, kuram vienu celi jau apstaroju pirms 14 gadiem. Efekts pirmajam celim turpinās,” teic radiologs An-dris Kalns. Visbiežāk jāpalīdz pacientiem ar sāpēm ceļu, elkoņu locītavās, muguras sāpēm, papēžu piešiem. Locītavu nodilums ir atkarīgs no individuālām organisma īpatnībām, uztura un slodzes — vispārējā gadījumā skrimšļi nodilst vecumā. Taču, ja puika sāk intensīvi dzenāt bumbu no piecu gadu vecuma un kā juniors jau piedzīvo profesionāla futbolista slodzi, prognozes nebūs tik saulainas. “Daudz tomēr nosaka arī iedzimtība — izvērtējot ārstēšanu, ņem vērā, kāda veselība bijusi opītim, omītei, vai nav bijušas locītavu problēmas. Uzturam jābūt tādam, kas “eļļo” locītavas,” atgādina A. Kalns.
Kāda kundze atnākusi pieteikties starošanai, jo pretsāpju zāles nepalīdzot — viņa vispirms aizsūtīta pie ortopēda traumatologa, lai diagnosticētu, kāds tieši ir sāpju cēlonis. Praksē bijis arī gadījums, kad ceļa sāpes izraisījusi hlamīdiju infekcija, ne deformācija. Izdzenot infekciju, sāpes pārgājušas bez jebkādas starošanas. Tāpat arī patoloģiskus rētaudus, kuri arvien “sakuplo”, starojot tikai tad, kad neefektīvas ir citas metodes.
Toties īpaši labs rezultāts esot osteomielīta jeb kaulu plēves iekaisuma gadījumos. “Gadās, ka iedur naglu vai asaku, iekļūst infekcija, un var sākties iekaisums. Dzer, dzer antibiotikas, un nepalīdz. Bet bojāto kaula plēves vietu var arī starot — efekts ir tūlītējs,” zina teikt A. Kalns.
