Sākoties pavasarim, mērnieki beidzot var priecāties, jo ziemā biezā sniega dēļ mērniecības darbi bija stipri apgrūtināti. Mērnieku, kā saka, baro kājas. Ko uz lauka vai mežā izdara, ar to birojā var strādāt. Pirms tam gan jāveic arī “papīru darbs”, ievācot informāciju Valsts zemes dienestā.
Mūsu biroja darbs ir cieši saistīts arī ar citām nozarēm — nekustamā īpašuma tirgu, projektēšanu, inženiertīklu izbūvi utt. Tā kā valstī visās šajās nozarēs valda krīze, arī mērniekiem šī liksta nav gājusi secen. Strauji samazinājies pasūtījumu skaits. Iepriekšējos gados celtniecība bija plaši izvērsta, būvēja elektrolīnijas un jaunas sakaru līnijas un visu šo darbu izpildei bija nepieciešami mērniecības pakalpojumi. Šobrīd šādi darbi ir krietni sarukuši. Kaut ko prognozēt nākotnei ir riskanti. Skaidrs viens: ja valstī atsāksies ražošana, celtniecība, atžirgs nekustamā īpašuma tirgus, darbs būs arī mērniekiem, bet šobrīd jācenšas noturēties un jācer, ka valsts beidzot sasniegs zemāko ekonomiskā kritiena punktu un sāks atsperties.
Aizkrauklē viens no lielākajiem objektiem pērn bija “IGA centrs”, bet “pļauja” mērniecībā bija laikā, kad zemi atguva īpašnieki. Iepriekšējā nedēļa pagāja, veicot topogrāfiskos uzmērījumus Valles pagastā stadiona projektēšanai, kā arī Sērenes pagastā izpildot topogrāfiskos darbus — tur pie katlumājas ir nepabeigts objekts, un tā vietā plānota sporta zāles celtniecība. Gatavojāmies a. s. “Latvijas valsts meži” zemes īpašumu mērniecības darbiem Sērenes pagastā. Pateicoties tam, darbs nodrošināts būs vismaz sešiem mēnešiem. Lai piedalītos šajā konkursā, bija jāapvienojas vēl ar divām mērniecības firmām. Skrīveros un Jaunjelgavā veicām elektrolīniju rekonstrukcijai nepieciešamos sagatavošanas darbus.
Mērniecības darbu izmaksas arī jāpielāgo situācijai valstī, un daudzas firmas strādā par dempinga cenām. Kā tādas var izdzīvot un veikt mērniecības darbus, nav saprotams. Mērniecības mājaslapā, lasot komentārus, neredz nevienu pozitīvu atziņu. Esam laikam pārāk negatīvi noskaņota tauta, un katram atsevišķi būtu labi tikai tad, ja kaimiņam būtu sliktāk. Lai gan latviešus ar, piemēram, Grieķijas iedzīvotājiem protestu dēļ salīdzināt nevar. Jau nākamajā dienā pēc valsts paziņojuma par ekonomisko reformu ielas bija pilnas protestētājiem, bet mēs tikai burkšķam pa kaktiem un nosodām visus. Nesen televīzijā skatījos interviju ar kādu jaunieti, kuram jautāja par nākotni — laiku, kad valstij būs jāsāk atdot ņemtie kredīti. Viņa atbilde bija: “Ceru, ka tad es šajā valstī vairs nebūšu.” Skumji. Pēc statistikas, pērn uz Lielbritāniju vien aizbraukuši 14 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Tas ir, pusotra Aiz-
kraukles pilsēta, ieskaitot zīdaiņus. Ja cilvēki saka, ka ar prieku brauc prom no šīs valsts, tad tas parāda attieksmi pret to.
Pagājušajā nedēļā izvērsās diskusijas par laikraksta “Latvijas Vēstnesis” iespējamo likvidāciju. Mani apmierina arī laikraksta elektroniskā versija. Pēdējos gados visus grozījumus likumos, kas skar mērniecību, saņemam pa
e — pastu un esam jau pieraduši pie tā. Protams, kādam jau ir izdevīgi, ja valsts nosaka, kur un kā publicēt paziņojumus. Tas būtu tāpat kā pavēlēt pasūtīt mērniecības darbus tikai mūsu firmā.
Pagājušās nedēļas centrālais notikums — Tautas partijas ministru atkāpšanās no amata, manuprāt, ir līdzīgs bēgšanai no atbildības, partijas vājuma izpausme. Vieglāk būt opozīcijā, jo tie vienmēr kļūst par “labajiem”, īpaši tuvojoties vēlēšanām. Opozici-onāri var solīt, var nozākāt citus, sak, ja mēs būtu pie varas, mēs tā nedarītu. Tikpat labi tā var būt arī taktika, bet tauta viņus novērtētu, ja paliktu un turpinātu strādāt. Laikā, kad klājas grūti, šādas iekšējas nesaskaņas vairo tautas neuzticību valdībai.
Plūdi pagājušajā nedēļā ir likumsakarīgi, atnākot pavasarim. Arī domu un tautas uzmanības novirzīšana no politikas uz ko citu. Nesen zemkopības ministrs saistībā ar plūdiem teica, ka teju vai zemnieki paši vainīgi, ka sēja tajās vietās, kuras applūst. Taču ziņās rādīja sižetu par Jelgavas puses saimnieku, kurš siltumnīcā audzē stādus un, lai arī cenšas tos paglābt no ūdens, ar skumjām secināja, ka vairākus tūkstošus latu būs jāzaudē. Viņam tā ir liela nauda, kuru ieguva ne dienas, bet daudzu mēnešu laikā. Tam, kurš mēnesī saņem pāris tūkstošu latu, šo saimnieku nesaprast. Lielie zemnieki ar simtiem hektāru varbūt centīsies iegūt valsts kompensāciju, bet mazais saimnieks, visticamāk, tā arī neko nepanāks un samierināsies ar likteni.
Izbrīnīja gadījums Ventspilī — iebrukums a. s. “Ventbunkers” birojā. Nezinu, kas tam ir “apakšā”, bet pārsteidza iekšlietu ministres izturēšanās, kura, izrādās, nemaz nebija informēta par to. Arī “Mersedes” ražotāju kukuļošanas gadījums Latvijas valstī patiesībā vairs nevienu nepārsteidz, un, pat ja tā ir nepārbaudīta informācija, neviens vairs nešaubās par šīs afēras patiesumu.
Brīvdienās paslimoju, bet citreiz cenšos izkustēties un pavadīt laiku aktīvā atpūtā, slēpojot, izbaudot ziemas priekus. Darbam ziema nebija piemērota, bet atpūtai tā bija ideāla.
