Sestdien pulksten 20.30 ikviens ir aicināts stundu izslēgt savās mājās visu apgaismojumu un elektroierīces, pašvaldības — izslēgt ēku un citu apgaismojumu, ja tas netraucē drošībai. Jau ceturto gadu tiks atzīmēta Zemes stunda.
2007. gadā Zemes stundas akcija tika aizsākta tikai vienā pilsētā. Togad marta pēdējā sestdienā sveču gaismā stundu palika apmēram 2,2 miljoni austrāliešu valsts lielākajā pilsētā — Sidnejā.
Austrālijas enerģētikas kompānijas pēcāk aprēķināja, ka enerģijas patēriņš šai stundā bija krities par 10,2 procentiem. Tas bijis divkārt vairāk, nekā iepriekš prognozēts. Šāds elektroenerģijas patēriņa samazinājums atmosfērai nozīmē ietaupītas gandrīz 25 tonnas ogļskābās gāzes. It kā no ceļiem stundu būtu “noņemtas” 48,613 automašīnu vai vienlaikus stundu izslēgti 200 tūkstošu televizoru — ievērojamo iespaidu klimatu skaidro Austrālijas klimata pētnieki.
Kāda aptauja rāda, ka no aptaujātiem tūkstoš sidnejiešiem 57 procenti bija iesaistījušies Zemes stundā, izslēdzot gaismu, datorus, televizorus un citas elektroierīces.
Vakariņas sveču
gaismā
“Cilvēki reāli izprata šo pasākumu un parādīja savu rūpi par globālo sasilšanu. Mēs gaidījām piecus procentus — bet ir divtik!” togad sacīja Tims Greidijs, “Austrālijas enerģijas” pārstāvis. Akcijā iesaistījās arī kāds restorāns, kas 110 cilvēkiem, kuri konkrētajā stundā bija ēstuvē, piedāvāja vakariņas sveču gaismā.
2008. gadā Zemes stunda izvērtās par globālu pasākumu. Tās norisē iesaistījās ap 50 miljoniem cilvēku 35 pasaules valstīs.
2009. gadā Zemes stunda piedzīvoja grandiozu atsaucību — simtiem miljonu cilvēku no 3900 pilsētām 88 valstīs iesaistījās akcijā. Tas tika pavēstīts Kopenhāgenas klimata samita dalībniekiem, taču tikšanās, kā ziņots, nedeva gaidītos rezultātus — pasaules līderi nepanāca tik svarīgo un sabiedrības pieprasīto vienošanos. Tāpēc Zemes stunda notiek arī šogad.
Atsaucība maza
2009. gadā enerģijas patēriņš Latvijā esot krities tikai par vienu procentu, taču šādas izmaiņas varot vērot arī, piemēram, mainoties laika apstākļiem. Toreiz “Latv-energo” pārstāvis Andris Siksnis norādīja, ka pasākumam bijis vairāk vizuāls efekts, jo lielās iekārtas patērē daudz vairāk elektrības, taču tām elektroenerģijas piegādi vairākums nepārtrauca. Tika izslēgtas vien gaismas spuldzes, kas patērē salīdzinoši maz enerģijas.
Pērn akcijā oficiāli piedalījās 12 Latvijas pilsētu — Rīga, Preiļi, Jelgava, Dobele, Saldus, Aizkraukle, Ventspils, Limbaži, Cēsis, Valka, Lielvārde un Bauska, kā arī divi novadi — Lielvārdes un Krāslavas. Šogad oficiāli par iesaistīšanos Zemes stundas norisē jau paziņojusi Saeima, Rīgas pils, dažādi uzņēmumi, organizācijas un pašvaldības.
Zemes stunda ir Pasaules Dabas fonda organizēta vispasaules akcija, kuras laikā uzņēmumi, pašvaldības un ikviens cilvēks izslēdz apgaismojumu vienu stundu, lai atbalstītu aktīvu rīcību pret klimata pārmaiņām.
Zemes stunda ir simbolisks pasākums, kas paredzēts, lai ikvienam pasaules iedzīvotājam dotu iespēju uzskatāmi parādīt valstu vadītājiem savu nostāju globālu un tālredzīgu lēmumu un stingras klimata politikas nepieciešamībā.
Zemes stunda ir lielākais klimata tēmai veltītais pasākums, kāds jebkad noticis. Tās laikā miljoniem cilvēku visapkārt pasaulei vienosies, izslēdzot apgaismojumu vienu stundu, lai pieprasītu izlēmīgu rīcību klimata problēmu risināšanai.
Tāpat kā Jaunais gads, Zemes stunda virzās no vienas laika zonas uz nākamo.
