Mēs, vēl nesagaidot Zinību dienu, jau tūlīt pacelsim un saskandināsim glāzes par vērtībām, kas nemainās, un par tiem, kas mūs saprot un atbalsta kā šo vērtību sargātājus. Mēs ticam, ka ir iespējams garīgs līdzsvars arī zinību laukā un Zinību dienā. Mēs esam teoriju pārbaudījuši praksē ne reizi vien. Paldies Valsts prezidentam, kas ir ar mums! Lai slavēta arī mūsu saprātīgā Saeima, kas tomēr neliegs mums izvēles iespējas! Lai godāti vairuma un mazuma tirdzniecības uzņēmumi, kas gan ikdienā, gan Zinību svētkos mūs gatavi iepriecināt ar plašu prieka dziras sortimentu!
Nekļūdīšos, ja sacīšu: mēs bijām to pelnījuši — Zinību dienu bez tabu, jo svētki ir un paliek svētki! Un tie ir jāsvin! To darīt nevar aizliegt un nevar arī piespiest. Piespiest nevar ne raudāt, ne smieties, ne pulcēties, ne biedroties. Viens nav karotājs. Arī zinību laukā. No karaklausības tajā neizvairīties nevienam. Un, kur karaklausība, tur “ģedovščina”. Bet tā nav iedomājama bez iesvētīšanas! Tāpēc Zinību diena allaž ir gan svinīga, gan smeldzīga. Un, kur smeldze, tur asaras caur smiekliem. Un, kur nervi “uzdod”, tur vajadzīgas nervu drapes. Dievam žēl vai par laimi! Neko nevar darīt, būs atkal jādzer… Nu kā var nedzert!
Mēs mīlam Zinību dienu! Tā mums nav tikai kalendāra lapiņa uz naglas. Ja šī diena nebūtu tāda, kāda tā mums ir, mēs tai paietu garām, tāpat kā ar cilvēkiem darām. Un pat neievērotu. Taču mums šī diena ir tikpat īpaša kā datums, kad kārtējo reizi pulksteņi jāpagriež stundu uz priekšu vai stundu atpakaļ.
Mēs zinām, ka Zinību diena ir īpašs dzīves notikums gan tiem, kam vēl zinības jākrāj, gan tiem, kas sakrāto sen aizmirsuši.
