Veselības inspekcija aicina plūdu skarto novadu iedzīvotājus pievērst īpašu uzmanību uzturā lietojamā dzeramā ūdens kvalitātei.
Inspekcija uzsver, ka plūdu riska gadījumā iedzīvotājiem jānodrošinās ar ūdens krājumiem. Uzturā ieteicams lietot vārītu vai fasētu dzeramo ūdeni. Pirms plūdiem jāveic pasākumi, kas mazinās iespējamo vides piesārņojumu un cilvēku veselības apdraudējumu, piemēram, jāizsmeļ tualetes bedres un jānodrošina, lai drošās vietās atrastos dažādas ķīmiskās vielas.
Plūdu laikā akās var būt ieplūduši virszemes, arī kanalizācijas ūdeņi, kas var kļūt par akūtu zarnu infekciju – holeras, vēdertīfa, dizentērijas, kā arī poliomielīta un vīrusa hepatīta A – izraisītājiem. Tikpat bīstama ir peļu, žurku un citu grauzēju izplatītā leptospiroze un jersinioze, tāpēc inspekcija aicina iedzīvotājus plūdu skartajos rajonos arī pēc to beigām lietot uzturā vārītu vai fasētu ūdeni.
Pēc plūdu seku novēršanas ir jāveic pasākumi vides atveseļošanai, piemēram, jāattīra un jādezinficē pagrabi un citas piesārņotas vietas. Akas ūdens jāpārbauda pašiem iedzīvotājiem. Ja ir aizdomas, ka akas ūdenī var būt nokļuvušas dažādas ķīmiskās vielas un/vai fekālais piesārņojums, ieteicams veikt ūdens analīzes laboratorijā.
Ja dzeramais ūdens tiek piegādāts no centralizētajām ūdensapgādes sistēmām, pirms dzeramā ūdens apgādes atjaunošanas ūdens piegādātājiem jānodrošina kontroles paraugu paņemšana, lai pārbaudītu dzeramā ūdens atbilstību spēkā esošajām prasībām pēc mikrobioloģiskiem rādītājiem. Publiskām ūdens apgādes sistēmām (dzeramais jeb krāna ūdens) tiek veikta arī valsts uzraudzība un kontrole, t.sk. monitorings.
Rūpējoties par sabiedrības veselību, atbildīgajai pašvaldībai, kuras teritorijā vai īpašumā atrodas lokāla ūdens ņemšanas vieta, būtu jāveic tajā esošā ūdens kvalitātes pārbaude jebkurā dzeramā ūdens testēšanas jomā akreditētā laboratorijā. Savukārt Veselības inspekcijas speciālisti var piedāvāt iegūto testēšanas rezultātu izvērtēšanu, nosakot, vai pārbaudītais ūdens ir izmantojams pārtikā.
Ja tomēr, neskatoties uz preventīviem pasākumiem, tiek konstatēta slikta dūša, sāpes vēderā un caureja vai slikta dūša, paaugstināta temperatūra, ādas un acu ābolu dzelte, sāpes labajā paribē, tumšs urīns (vīrusa hepatīta pazīmes), nekavējoties jākonsultējas ar ārstu.
