Tautas partija no Valda Dombrovska vadītās valdības aizgājusi. Arī tās deleģētie ministri. Un valstij viņiem par to vēl būs jāmaksā. 6000 latu paredzēti kompensācijām. Turklāt šīm demisijas izmaksām jāpierēķina vēl aptuveni 13 tūkstošu latu, ko vajadzēs izmaksāt bijušā tieslietu ministra Mareka Segliņa biroja darbiniekiem, jo arī viņi ir nolēmuši pamest darbu ministrijā. Pats Segliņa kungs gan nekādu kompensāciju nesaņems, jo atgriežas deputāta darbā Saeimā.
Paredzēts, ka kompensāciju vienas mēnešalgas apmērā saņems arī bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle, kura atgriezusies savā iepriekšējā amatā Latvijas Infektoloģijas centrā. Tādu pašu summu saņems arī Edgars Zalāns un Māris Riekstiņš, kad atstās ministra amatu. Kopā būs nepieciešams ap 19 tūkstošiem latu.
Labi zinām, ka, aizejot no darba pēc paša vēlēšanās, nekādas kompensācijas nepienākas, bet te notiek gluži pretēji. Kur gan te loģika — kāpēc ministriem, kuri amatu atstājuši pēc partijas lēmuma un pašu brīvas gribas, kaut kas vispār jāmaksā?
Acīmredzot saņemt kompensācijas ir izdevīgāk nekā strādāt, jo kaut kur jau tāpat darbā pieņems.
Varbūt vajadzētu padomāt par ierobežojumiem, ministriem nosakot kompensācijas izmaksu tikai vienreiz — kad valdībai beidzas pilnvaras?
Mēs, vienkāršie Latvijas iedzīvotāji, aizejot no darba pēc pašu vēlēšanās, nesaņemam itin neko, un valdībai par mūsu turpmāko likteni nav ne silts, ne auksts. Ar ko gan augstos amatos sēdošie ir labāki? Vai tā būtu atlīdzība par “upurēšanos” partijas politikas vārdā?
