Vieni no vissenākajiem dzīvniekiem
pasaulē
Latvijas Entomoloģijas biedrība par gada bezmugurkaulnieku noteikusi vasaras vairogvēzi.
Vairogvēzis mīt tikai īslaicīgās ūdenstilpēs pavasarī un vasaras sākumā, tāpēc Latvijā par viņu ir diezgan maz datu. Patlaban Latvijā zināma tikai viena vairogvēža atradne. Citās Eiropas valstīs vairogvēži ir plaši pētīti, reti sastopami un aizsargājami.
Vairogvēži ir vieni no vissenākajiem dzīvniekiem pasaulē, tāpēc viņus bieži dēvē par dzīvajām fosilijām. Šo seno bezmugurkaulnieku miljoniem gadu ilgās esamības noslēpums skaidrojams ar pielāgošanos dzīvei ekstremālos apstākļos — īslaicīgās, mazās un seklās ūdenstilpēs, kas izveidojušās, pavasarī kūstot sniegam vai uzkrājoties palu vai lietusūdeņiem.
No āķa grūti
atbrīvojama
Gada zivs vēdzele ir samērā maz pētīta, vienatnē slēptuvēs dzīvojoša, kanibāliska un noslēpumiem apvīta mencveidīgo kārtas saldūdens zivs.
Viņa sastopama tīrās un aukstās upēs un caurteku ezeros, daļēji arī jūras piekrastē upju grīvu tuvumā.
Vēdzele nārsto no janvāra līdz martam upju seklumos (no pieciem līdz 50 centimetriem) smilšainā, grantainā vai akmeņainā gruntī. Viņa iznērš no vairākiem tūkstošiem līdz pat vairākiem miljoniem ikru. Tie iet bojā, izžūstot ūdens trūkuma dēļ, kā arī rodoties skābekļa trūkumam ūdenstilpju aizauguma, piesārņojuma vai bieza ledus dēļ.
Makšķerējot vēdzele visbiežāk noķerama apmākušās naktīs vēlā rudenī, ziemā un agrā pavasarī, daudz retāk pilnmēness laikā. No āķa grūti atbrīvojama zivs, jo vēdzelei raksturīga dziļa ēsmas ierīšana. Makšķerēšanā un rūpnieciskajā zvejā atļauts lomā paturēt vēdzeles, kuru garums nav mazāks par 30 cm. Makšķerēšanā atļauts lomā paturēt piecas vēdzeles, rūpnieciskajā zvejā — bez ierobežojuma. Latvijā vēdzeles nelielā daudzumā audzē māk-slīgi.
Jauna suga
Latvijas Malakologu biedrība par savu 2010. gada dabas simbolu izvēlējusies iesārto mitrgliemezi.
Gada gliemeža statuss sugai piešķirts tādēļ, ka 2008. gadā tā konstatēta kā Latvijas faunai jauna suga.
Līdz šim Latvijā suga nebija konstatēta tāpēc, ka tā ir izmēros sīka, dzīvo zemsegā, dabā “ar neapbruņotu aci” gandrīz nav ieraugāma. Sugu nevar uzskatīt par nesen ienākušu vai ievestu Latvijā, jo visās trijās zināmajās atradnēs konstatēta vecā lapukoku mežā. Gada gliemeža statusa piešķiršana iesārtajam mitrgliemezim ir aicinājums pētniekiem meklēt jaunas iespējamās sugas atradnes Latvijā.
