Skrīveros notikušajā ikmēneša Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes izbraukuma sēdē ieinteresētās puses — pašvaldību vadītāji, valsts institūciju pārstāvji un speciālisti — sprieda, kā pilnveidot sadarbību nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un Dziesmu svētku sagatavošanas procesa nodrošināšanā pilsētās, novados un pagastos.
Jauna funkcija un amats
Nepieciešamība uzlabot visu veidu sadarbību nozarē radusies tādēļ, ka pērnā gada nogalē Kultūras ministrija, likvidējot eksperta štata vietu bijušajās rajonu padomēs, visiem pieciem plānošanas reģioniem deleģēja jaunu funkciju — kultūras norišu koordināciju. Tādējādi arī Zemgales plānošanas reģionā izveidoja līdz šim nebijušu — kultūras attīstības speciālista — amatu.
Saskaņā ar ministrijā noslēgto sadarbības līgumu speciālista darbības nodrošināšanai no oktobra līdz decembrim iestādes budžetā nonāca 3 000 latu liels finansējums. Tā pietika, lai maksātu algu, apkopotu apjomīgu informāciju par kultūras norisēm reģionā, apzinātu akūtāko problēmu loku, nodrošinātu vajadzīgo datu ievadīšanu digitālajā Latvijas kultūras kartē, kā arī noorganizētu vairākus mācību seminārus pašvaldību kultūras darba organizatoriem galvenokārt par finansējuma piesaisti no dažādiem atbalsta fondiem.
Diemžēl šīgada budžetā šī speciālista darba nodrošināšanai no valsts piešķirti tikai četrarpus tūkstoši latu, kas garantē vien atalgojumu nepilnai pusslodzei.
Atkarīgi no deputātu labvēlības
Taču risināmo problēmu loks Zemgalē, līdzīgi kā citviet Latvijā, ir visai plašs. Tā kā valsts vairs nepiešķir mērķdotācijas tautas kolektīvu vadītāju atalgojumam, problemātiska kļūst dziedātāju, dejotāju, mūziķu un citu kopu uzturēšana, jo nu tās ir atkarīgas no pašvaldību turīguma un deputātu labvēlības. Tālab reģionā pēc kultūras attīstības speciālistes Ilvas Kalnājas iniciatīvas aizsācies nopietns dialogs starp pašvaldību politiķiem un kultūras darba speciālistiem gan par kolektīvu vadītāju atalgojuma lielumu un tā noteikšanas kritērijiem, gan par kolektīvu uzturēšanas izmaksām. Diskusijā nereti aicināti piedalīties kā ministrijas, tā Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras speciālisti, īpaši jautājumos, kas saistīti ar koru, deju kolektīvu, teātra trupu un citu kolektīvu skatēm, kurām jākļūst par nozīmīgu notikumu vietējā kultūras dzīvē. Tā kā plānošanas reģionam to rīkošanai līdzekļi nav paredzēti, pašvaldībām pašām jāizlemj — rīkot skates katrai atsevišķi vai kooperēties ar kaimiņiem, vērtēšanai uzaicinot kvalificētus speciālistus.
Top deviņi
amatniecības centri
Uz lietišķu sadarbību ir vērsta arī Zemgales plānošanas reģiona ciešā apņemšanās izstrādāt un ieviest virkni kopīgu projektu. Ar Latvijas — Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu zemgalieši jau tagad sekmīgi ievieš vērienīgu projektu, kurā izstrādāti pieci tematiski tūrisma maršruti ar vairāk nekā 100 amatniecībā centrētiem objektiem Zemgalē un Ziemeļlietuvā. Latvijas pusē vien top deviņi jauni amatniecības centri.
Tāpat turpina ieviest projektu “Atraktīvu un pieejamu muzeju attīstība Zemgalē un Ziemeļlietuvā”, kā rezultātā Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Jēkabpilī un Viesītē uzlabosies muzeju infrastruktūra, darbinieki apgūs jaunas apmeklētājus izglītojošas programmas, ieviesīs mūsdienīgas tehnoloģijas.
Radošās darbnīcas — mūzikas un
mākslas skolās
Projektu trešajam konkursam Ilva Kalnāja nupat iesniegusi vēl divus jaunus kultūras dzīvi rosinošus projektus “Radošo industriju attīstība Latvijas — Lietuvas pierobežas reģionos” un “Sadarbība kultūras norišu sekmēšanai Latvijas — Lietuvas pierobežas reģionos”. Pirmais no tiem paredz radošo darbnīcu izveidi jaunatnes centros, mūzikas un mākslas skolās Aiz-
kraukles, Ozolnieku, Pļaviņu, Rundāles novadā un Jelgavā, bet otrs — kultūras darbinieku profesionālo pilnveidi, mākslas kolektīvu jauna repertuāra apguvi un dažādu draudzības pasākumu rīkošanu Zemgalē un Ziemeļlietuvā.
Lauciniekiem vājš mierinājums
Reģionā atzinīgi vērtē Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras iniciatīvu martā un aprīļa beigās Sēlijā un Zemgalē, pavisam 12 vietās, organizēt radošās meistardarbnīcas dažādās tautas mākslas jomās. Ministrija veicinās profesionālās mākslas sasniedzamību reģionos, slēdzot sadarbības līgumu ar lielajām pilsētām. Zemgalē tās ir Jelgava un Jēkabpils. Tas gan ir vājš mierinājums pārējo attīstības centru iedzīvotājiem, kuriem nokļūšana līdz lielajām pilsētām ir visai problemātiska. Tāpēc nevajadzētu atteikties no savulaik Kultūrpolitikas stratēģijā ietvertās apņemšanās, piesaistot dažādu atbalsta fondu līdzekļus, arī attālākajās vietās radīt nepieciešamo infrastruktūru un aprīkojumu pro-fesionālo mākslas kolektīvu uzņemšanai.
