“Staburaga” redakcijā vērsās kāda aizkraukliete (vārdu un uzvārdu lūdz neizpaust) sašutumā par Aizkraukles poliklīnikas rentgena kabineta darbu.
— Todien devos pierakstīties pie speciālista, bet pie rentgena kabineta ieraudzīju daudz cilvēku. Viņi visi gaidīja rindā, kopumā ap 30 līdz 40 cilvēku, taču kabinetā neviena nebija. Kad vērsos pie Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētājas Alīdas Vānes, viņa to uztvēra kā joku, sakot, ka vienmēr tā neesot. Esot taču iespēja braukt arī uz Rīgu, Stradiņa slimnīcu, bet tur šīs procedūras ir dārgākas. Nesaprotu tādu attieksmi. Cilvēki uz šejieni brauc no visa Aizkraukles reģiona, bet te par pacientiem nemaz nedomā. Vānes kundze teica, ka nepietiekot valsts apmaksāto kvotu, taču pacienti pie tā nav vainīgi. Viņiem ir veselības problēmas, ar kurām jātiek galā. Aizkraukles slimnīca par pakalpojumiem prasa lielu naudu, bet apkalpot necenšas. Vai tas ir taisnīgi? Dzīvoju Aiz-
krauklē un varu atnākt citreiz, bet ko lai dara tie, kuri ir klibi vai kuriem kaut kas lauzts? Tā ir ņirgāšanās par lauku ļaudīm. Ārstiem pacienti būtu jāuzņem kā gaidīti ciemiņi, nevis kā traucēkļi, — teica aizkraukliete.
Kundze informēja, ka pēc kāda laika speciālists tomēr atsāka pacientu pieņemšanu, bet tas sarūgtinājumu nemazināja.
“Staburags” sazinājās ar Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāju Alīdu Vāni.
— To dienu atminos. Rindā tiešām gaidīja daudz cilvēku, bet arī pirms tam speciālists pieņēma daudz pacientu. Papildu rentgenam speciālists veic arī citus izmeklējumus. Tas, ka pacienti gaidīja rindā, nebūt nenozīmē, ka nestrādājam. Pie mūsu speciālistiem brauc ārstēties iedzīvotāji no visa Aizkraukles reģiona, un savu darbu mēs cenšamies veikt pēc vislabākās sirdsapziņas. Taču kā jebkurā medicīnas iestādē, arī te apmeklētājiem jāņem vērā — lai tiktu pie kāda no speciālistiem, būs jāgaida rindā, — skaidro Vānes kundze.
Zinām teicienu, ka klienti vienmēr pirmajā vietā. Šādai attieksmei vajadzētu būt arī pret pacientiem. Vietējie iedzīvotāji var pagaidīt, jo dzīvo tepat, bet no citiem novadiem atbraukušie ir atkarīgi no transporta. Autobusi uz pagastiem nekursē bieži, tāpēc, lai visu nokārtotu un nokļūtu mājās, lauku ļaudīm nav laika gaidīt stundām ilgi. Iespējams, pacienti nebūtu tik neapmierināti, ja kāds no slimnīcas vadības izrādītu patiesu ieinteresētību un informētu viņus par radušos situāciju, kā arī paskaidrotu, kāpēc pie speciālista tik ilgi jāgaida.
