Aizvadītā nedēļa, kā vien-mēr, pagāja ra-žīgi strādājot. Esmu sākumskolas skolotāja un ik dienu darbojos ar bērniem. Viņus ne tikai mācu, bet arī cenšos mainīt skeptisko attieksmi pret valstī notiekošo. Teju katrā ģimenē šobrīd ir grūti. Lai gan vēl mazi, bērni to visu ļoti labi saprot un pārdzīvo. Piemēram, tēvs aizbrauc peļņā uz ārzemēm, māte cīnās viena, bet bērnam pietrūkst mīlestības un uzmanības, un viņš atstāj novārtā mācības. Par ikdienas dzīvi ar saviem audzēkņiem runāju gan sociālajās zinībās, gan lasīšanas stundās.
Darbs skolā ir tāda kā cīņa ar šobrīd izglītības sistēmā notiekošo. Programmas ir ļoti grūtas, un viss notiek lielā ātrumā. Šogad 3. klasei ir valsts ieskaite, taču tā vairs nebūs dabas zinībās, kā līdz šim, bet gan sociālajās. Grūti gatavoties, ja nav īsti pie kā pieķerties. Taču darām, ko varam.
Pirmdien atzīmējām Starptautisko sieviešu dienu. Es neteiktu, ka man šī diena patīk vairāk par citiem svētkiem, bet neesmu pret to. Ziedus un laba vēlējumus saņēmu ne tikai skolā, bet arī mājās. Ir patīkami, ka vīrietis palutina. Jauku dāvanu šajā dienā saņēmu arī no dēliņa, kurš man pagatavoja brokastis. Svētki, īpaši šajā laikā, ir ļoti vajadzīgi, jo tie mūs pozitīvi uzlādē.
Lai gan politikai īpaši nesekoju līdzi, aizvadītajā nedēļā vēroju raidījumu “Nekā personīga”. Tajā informēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Normunda Vilnīša parādsaistības ir 220 tūkstošu eiro, savukārt viņa sievas parādi — 1,5 miljoni. Neizpratni izraisīja Vilnīša kunga atbilde raidījuma veidotājiem par viņa sievas nodarbošanos. Viņš atbildēja, ka nezinot, ko īsti viņa dzīvesbiedre dara. Nesaprotu, kā cilvēki, ieņemot tādu amatu, var atļauties tautai teikt šādus vārdus! Ja nevar pateikt, ar ko nodarbojas viņa sieva, tad, atvainojiet, vai šis pāris vispār satiekas? Acīmredzot Vilnīša kungs uzskata, ka mēs, parastie cilvēki, esam, tā teikt, tikko “no koka nokāpuši”. Tas norāda, ka te kaut kas īsti nav kārtībā un tiek noklusēts.
Esmu ne tikai sākumskolas skolotāja, bet arī deju kolektīva vadītāja. Mācu dejot ap 30 bērnu, bet regulāri nodarbības apmeklē 20. Dejot grib ikviens, un tas iepriecina. Galvenais ir attieksme. Ja vecāki bērnu spiež apmeklēt nodarbības, tad viņš nedejo ar pilnu atdevi, bet pēc brīvas gribas arī dejošanas kvalitāte ir citāda, jo viņš to dara no sirds.
Jūlijā notiks X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Drīzumā Aizkrauklē būs skate, tāpēc tai aktīvi gatavoju mūsu skolas 1. — 4. klases dejotājus.
Mēģinājumi notiek trīs dienas nedēļā, bet, tā kā tuvojas skate, dejojam pat četras reizes nedēļā. Esam apguvuši trīs dejas. Vēl “jāpieslīpē” kustības un solīši. Liekas, tāds sīkumiņš vien ir, bet patiesībā vēl daudz darāmā. Paralēli mācībām iznāk gan priecāties, gan dusmoties, bet ikreiz atgādinu, kāds ir mērķis, kam gatavojamies.
Dejošana nozīmē pamatīgu darbu. 4. klases skolēni ir piedalījušies skatēs un rajona deju svētkos, tāpēc ļoti labi apzinās, ko nozīmē gatavošanās Dziesmu svētkiem. Lai gan mazākajiem vēl nav šīs izpratnes, arī viņi dejo aizrautīgi.
Nācies piedalīties četros Dziesmu un deju svētkos. Protams, mēģinājumi ir grūti, bet izjūtas, kas pārņem, dejojot lielkoncertā, nevar vārdos izteikt. Vēlos, lai arī mani dejotāji izjūt šo svētku gaisotni. Skumdina, ka šogad tajos varēs piedalīties mazāk bērnu, gaidāma lielāka konkurence. Viegli nebūs, bet nedrīkst padoties, jāmēģina tikt uz Rīgu.
Pirms kāda laika klīda runas, ka Dziesmu svētki, iespējams, ir apdraudēti, bet biju pārliecināta, ka tā nevar būt. Šo svētku dēļ mūs pazīst citur, un tie raksturo mūsu tautu. Ja to nebūtu, bērniem atliktu vien televizors un dators, vairs nekāda garīguma. Dziesmu svētki mums katram ir ļoti mīļi, un, manuprāt, ja valsts vairs nebūtu spējīga tos finansēt, to uzņemtos pat bērnu vecāki.
Pēdējā laikā sabiedrībā aktīvi diskutē par aizliegumu
1. septembrī pārdot alkoholiskos dzērienus. Valsts prezidents Valdis Zatlers nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai pieņemtos grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas 1. septembrī aizliedz pārdot alkoholu. Tos tiešām vajadzētu pārskatīt. Manuprāt, šādi cīnīties pret jaunatnes alkohola lietošanas paradumiem ir smieklīgi. Protams, es neatbalstu alkohola tirdzniecību, bet tas, kurš gribēs, tik un tā atradīs veidu, kā to iegādāties, kaut vai dienu iepriekš. Zinām, ja kaut ko aizliedz, tas veicina pārkāpumu ar dubultu sparu. Līdzīgi kā ar kontrabandas cigaretēm. Tas būtu “uzplaukuma” laiks tā sauktajām “točkām”.
Strādājot ar bērniem, darbs ir intensīvs. Pēc mācību stundām parasti ir pulciņu nodarbības un dažādas citas aktivitātes, tāpēc nedēļas pēdējās mācību dienas ir visgrūtākās. Bērni ir pārguruši, tāpēc mēģinām rast kompromisu, kādu brīdi vienkārši parunājoties par dzīvi. Cenšos saviem audzēkņiem rādīt vairāk pozitīvā. No čīkstēšanas nekas nemainīsies, jāiet un jādara!
Piektdien apritēja gads, kopš Saeima apstiprināja Valda Dombrovska vadīto valdību. Cilvēks cenšas un strādā, nevaru teikt neko sliktu. Viņš neizceļas ar asiem izteikumiem, bet, iespējams, tas pat ir labi. Domāju, ka viņš ir centies uzlabot valstī ekonomisko situāciju un viņam jāļauj darboties arī turpmāk.
Darba nedēļa patiešām bija darbīga. Skolā esmu skolotāja, bet mājās — mamma un sieva. Brīvdienās atpūtos, vienkārši esot kopā ar saviem mīļajiem.
