Līdz sestdienai Valsts prezidentam Valdim Zatleram jāizlemj, izsludināt Imigrācijas likuma grozījumus vai ne.
Grozījumi paredz, ka termiņuzturēšanās atļaujas līdz pieciem gadiem ārvalstu pilsoņi varēs iegūt, ja viņi iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 tūkstošus latu un nodarbina normālā darba laikā ne mazāk kā piecus darbiniekus. Ārvalstnieka dibinātajam uzņēmumam valsts vai pašvaldības budžetā gadā nodokļos būs jāsamaksā ne mazāk kā 10 tūkstošu latu. Termiņuzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem varēs saņemt arī tie ārvalstu pilsoņi, kuri Latvijā ir iegādājušies un kuriem pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās ar kopējo kadastrālo vērtību, kas nav mazāka par simt tūkstošiem latu, viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kuru kopējā kadastrālā vērtība ir ne mazāka par 50 tūkstošiem latu, kā arī, ja viņiem nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi. Šādas atļaujas līdz pieciem gadiem varēs saņemt ārvalstnieks, ja viņš investējis Latvijas kredītiestādē ne mazāk kā divsimt tūkstošu latu (ar konkrētiem nosacījumiem).
Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK grib prasīt Valdim Zatleram rosināt referendumu par likuma grozījumiem. Viņu, “Jaunā laika” un “Pilsoniskās savienības” (PS) pārstāvji, kā arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere un partija “Visu Latvijai!” lūdz V. Zatleru šo likumu neizsludināt.
Grozījumu pretinieki uztraucas par valsts drošību. Piemēram, Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” PS Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis pauda, ka par nekustamo īpašumu iegādi Latvijā ir sākuši interesēties pilsoņi no valstīm, “kuras mēs tradicionāli saistām ar terorismu”, un norādīja uz Drošības policijas nosauktiem riskiem par nezināmas izcelsmes naudas iespējamu atmazgāšanu utt.
Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas prezidents Edgars Šīns nedomā, ka jaunās normas ietekmēs drošības situ-āciju. Viņš esot asistējis vairāku desmitu tūkstošu nekustamo īpašumu pārdošanā, un “pilnīgi visi”, kas gribējuši Latvijā nopirkt nekustamo īpašumu, to ir izdarījuši. E. Šīns televīzijā arī sacīja, ka var apliecināt — visi, kas Latvijā gribēja saņemt uzturēšanās atļauju, to ir saņēmuši — “mazāk vai vairāk slīpā veidā”. Pret konkrētajiem grozījumiem neiebilst arī Latvijas Darba devēju konfederācija, dažādas citas asociācijas un arodbiedrības.
