“Pārkraujot sētā esošo siena kaudzi, atradām ezīti. Dzīvnieciņš pamodās un tagad nezinām, ko ar viņu padarīt? Likt siena šķūnī zem siena panta, lai vēl paguļ, kamēr nokūst sniegs, vai mēģināt barot?” jautā kāda laikraksta lasītāja.
Topošais biologs Ritvars Rekmanis spriež, ka otrreiz ziemas guļā ezītis diez vai došoties, tādēļ drošāk viņam būtu sagādāt siltumu un barību.
Var būt trokšņains
“Eži ir kukaiņēdāji, pārtiek arī no vardēm un pelēm,” atgādina
R. Rekmanis. Adataino gūstekni bez problēmām pie dzīvības varot uzturēt arī nebrīvē, tomēr saskaņā ar likumu tas nav atļauts. Ezīti var pabarot ar jēlu vai vārītu liesu gaļu, ar saldūdens un jūras zivīm — gan svaigām, gan apstrādātām, ar vārītām un nevārītām olām un to čaumalām. R. Rekmanis neiesaka zvēriņam dot piena produktus, arī biezpienu un sieru — ne. “Labāk varbūt kādu apvārītu burkānu,” iesaka topošais biologs. Nebrīvē turētam ezim nav ieteicams piedāvāt sālītus produktus.
Biologs atgādina, ka ezis ir nakts dzīvnieks — pa dienu gribēs gulēt, bet naktī var uzvesties visai trokšņaini.
Nepievilcīga
ēdienkarte
Dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis novērojis, ka siltajā gadalaikā eži labprāt apmeklējot izgāztuves un ēdot arī visai nepievilcīgu barību: desu ādas, iepuvušu gaļu, arī kritušus dzīvniekus.
Pētījumos noskaidrots, ka Latvijā mājo bieži sastopamais baltkrūtainais ezis (Erinaceus concolor), kuram uz krūtīm vai pat pa teju visu apakšpusi ir balts laukums. Retāk sastopams ir brūnkrūtainais ezis (Erinaceus europaeus), kuram uz apakšpuses gaišpelēkā pamata krūšu apvidū iezīmējas brūngani plankumi un kurš augumā nav tik liels, cik baltkrūtainais, toties ir krietni vien adataināks.
