— Kāds bijis jūsu īpašais 8. marts?
Velta Erta
Aizkrauklē
— Pirms 50 gadiem, kad pavasaris bija siltāks un pašiem dārzā auga tulpes, kad dzīvi bija dēli un vīrs, viņi mani pārsteidza ar neļķēm un konfekšu kasti.
Laura
Sērenē
— Pārējās gada dienās tik lielus uzmanības apliecinājumus nesaņemu, bet šī ir īpaša diena. Pēc darba vīrs mājās ierodas ar rozēm vai orhidejām, un vakars beidzas ar romantiskām vakariņām.
Anfisa Liepiņa
Bormaņos
— Savulaik darbavietā arodbiedrība mūs, sievietes, sveica ar naudas prēmijām un mazām sievišķīgām dāvanām — krellēm, saulesbrillēm, smaržām.
Ineta Katjanova
Aizkrauklē
— Savulaik ir bijusi gan kafija gultā, gan pavasara vēstnešu — tulpju — klēpis, gan mīļa dziesmiņa pie auss. Ceru, ka šogad būs kas līdzīgs, lai arī tā ir pirmdiena — darbdiena.
Anna Jonāne
Skrīveros
— Bērni, mazbērni, mazmazbērni un znoti mani atceras ne tikai 8. martā. Viņu mīlestību izjūtu ikdienā. Tāpēc šajos svētkos es klāju galdu, cepu pīrāgus. Tie ir svētki mums visiem.
Maija Keserovska
Vietalvā
— Ģimenē šos svētkus svinam vienmēr, arī tad, kad tie nebija īpaši populāri. Kolhozu laikos reiz pārsteigumu sagādāja galvenais zootehniķis, uzdāvinot katrai sievietei puķi podiņā un pavārnīcu.
Dzidra Latiševa
no Aiviekstes
— Lielākais pārsteigums man reiz bija nākamajā dienā pēc šiem svētkiem —
9. martā piedzima meita.
