Saeima aizvakar pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, paredzot iespēju izsniegt uzturēšanās atļauju investoriem no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības sastāvā, ja viņi Latvijā pēc šīgada 1. jūlija iegādāsies nekustamo īpašumu 50 līdz 100 tūkstošu latu vērtībā vai ieguldīs 25 tūkstošus latu kādā uzņēmumā.
Nepārliecinošais balsu vairākums — 48 deputātiem nobalsojot par, 42 pret un 10 atturoties — vedina domāt, ka arī tautas nostāja šajā jautājumā ir diferencēta. Turpmāk katrs bagāts ārzemnieks par salīdzinoši nelielu samaksu varēs iegādāties visu, kas Latvijā atlicis — nepabeigtās būves, zemi, īpaši Jūrmalā. Par to daļa tautiešu priecāsies, jo beidzot kaut ko varēs pārdot, un krīzi veiksmīgi būsim pārvarējuši. Otra daļa, arī es, saprot, ka ar to esam parakstījuši atļauju pakāpeniskai Latvijas izpārdošanai. Grozījumi Imigrācijas likumā piedāvā kaimiņu valstu bagātniekiem un viņu ģimenes locekļiem investēt Latvijas ekonomikā, tādējādi mazinot valsts pamatiedzīvotāju, kuriem nav naudas šādiem pirkumiem, ietekmi. Šobrīd, kad nekustamā īpašuma cenas dramatiski kritušās, bet vietējiem uzņēmējiem bankas kredītus neizsniedz, ārvalstnieki, atvedot līdzi arī “netīrās” naudas čemodānus, īpašumus varēs iegādāties “par sviestmaizi”. Tas savukārt radīs nekustamo īpašumu spekulantu tik ilgi gaidīto cenu kāpumu, kas mūsu pašu izredzes iegādāties īpašumā zemi vai māju samazinās vēl vairāk. Cik lieliski tas saskan ar latviešu izceļošanu uz ārzemēm! Vieta tukša nedrīkst palikt, tādēļ gribētājiem iebraukt Latvijā jāatvieglo noteikumi. Ja ārvalstnieki te nodzīvos piecus gadus, viņi taču varēs pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Saeimas frakcija ir ierosinājusi Valsts prezidentam uz diviem mēnešiem apturēt Saeimā pieņemto grozījumu Imigrācijas likumā izsludināšanu. Satversme paredz: ja Valsts prezidents šādi aptur likumu, jāizsludina desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana. Ja paraksti tiek savākti, notiek tautas nobalsošana par vismaz 34 Saeimas deputātu apstrīdētā likuma pieņemšanu. Izvērtējot prezidenta pēdējā laikā izskanējušo nepārliecinošo nostāju attiecībās ar Krieviju, līdzīga attieksme sagaidāma arī Imigrācijas likuma grozījumu jautājumā.
