Ikdiena paiet kā ārstiem, kopā ar kolēģi Kristapu glābjot datnes, labojot klientu datorus un apgūstot interneta mājaslapu veidošanu. Šad tad atliek laika “iemest aci” ziņu portālos. Gudrās grāmatās par cilvēka pilnveidošanos rakstīts, lai sabojātu sev garastāvokli visai dienai, no rīta jāskatās, jāklausas, jālasa ziņas. Tās pārsvarā ir domātas tam, lai mūs šokētu. Ar labām ziņām mūs pārsteigt neizdodas.
Aizvadītā nedēļa pagāja, daudzinot filmas “Matrix” varoņa Neo vārdu. Par viņa darbiem mēs vēl ilgi dzirdēsim, un, manuprāt, šīs darbības, tā saucamā datu zagšana, kas patiesībā nemaz nav zagšana ir veids, kā kontrolēt katra, īpaši valsts sektorā strādājošā darbu.
Tas, ka šobrīd Neo iegūto informāciju publisko laiku pa laikam, ir tikai tādēļ, ka šis datu apjoms ir pārāk liels un ko jēdzīgu no tā iegūt ir pagrūti. Kaut vai lai analizētu “Rīgas siltuma” algas, jāveic liels darbs, salīdzinot kodus dažādās datnēs. Manuprāt, visiem valsts iestādēs strādājošajiem būtu jāpublisko savas algas, jo ne jau viņi mums maksā, bet otrādi, un, ja kādam tas nepatīk, jāstrādā citur.
Vai šādas datu noplūdes vaininieku iespējams atklāt? Gan jā, gan nē. Ja cilvēks tam nopietni gatavojies, atliek nopirkt portatīvo datoru, mobilo telefonu, priekšapmaksas karti. Pieslēgties internetam var jebkurā vietā pasaulē, kur ir signāls. To pat izsekot nevar. Jau mājās sagatavo nosūtāmo ziņu, aizbrauc simt kilometru tālu, pieslēdzies, nosūti, izslēdz telefonu, un policija tik to vien redz, ka no šāda numura kāds pieslēdzas un pazūd. Arī ar lielāku datu apjomu ir līdzīgi, bet to jau, lai arī pagrūti, var izsekot. Noīrēt dzīvokli, kurā ir interneta pieslēgums, nav problēmu, un, kamēr kāds konstatē datu zādzību un izseko to, vainīgais, kuru pieķer pēc šīs adreses, ir tikai dzīvokļa saimnieks. Izsekošanas process var aizņemt ilgu laiku, taču izdarāms tas ir, bet, vai noķers vainīgo, ļoti šaubos.
Klienti Aizkraukles pusē jau laikus padomājuši par datu aizsardzību, kas īpaši svarīga ir bezvadu tīkla lietotājiem. Visdrošākais veids, kā pasargāt sevi, ir izslēgt datoru un atvienot to no tīkla, bet tas jau līdzinās paranojai. Lai gan pat izslēgts dators vēl nenozīmē, ka tam nevar piekļūt. Tiem klientiem, kuriem ikdienā datori ir tik noslogoti, ka nav laika, lai es tiem piekļūtu, šis darbs jāatliek uz brīvdienām. No sava datora, neesot klāt, šajā birojā veicu nepieciešamos darbus.
Reiz kāds paziņa palūdza izveidot ko līdzīgu draugiem.lv. Ķeroties klāt, sapratu,cik tas ir sarežģīti, un aizsardzībai jāvelta tikpat daudz laika un pūļu, cik pašas lapas izstrādei. Ja izdomāju vienu veidu, kā to aizsargāt, pieci izdomās, kā to apiet. “Uzlauzt” var pilnīgi visu, nav 100% aizsardzības sistēmu. Nav iespējams aizsargāt no cilvēka to, ko cilvēks pats veidojis. Šis gadījums sabojāja sabiedrības attieksmi, uzticību valstij, jo līdz šim tērētas lielas summas, miljoni latu šo programmu un drošības sistēmu izstrādei. Galvenais ir tas, kas cilvēkam galvā. Aizsardzība pati par sevi nav nekas sarežģīts, tikai no programmētāja talanta atkarīga tās unikalitāte. Var izdomāt labirintus, bet gadījumā ar VID datiem to pat nebija. Cilvēkiem naudas ir arvien mazāk, un līdz ar to arī uz datordarbnīcu viņi nāk retāk. Ir pat dienas, kad nezinu, vai nākamajā dienā kāds būs. Tie, kuri iegriežas biežāk, sūdzas tieši par vīrusiem datorā. Gan skaipā, gan e — pastā, atverot bildes vai dokumentus, savā datorā ielaiž nelaimi. Tur vainojama cilvēku nezināšana, nevajadzīga ziņkārība. Cilvēki šādos gadījumos zaudē gan dokumentus, gan fotogrāfijas. Reiz vienam klientam kāds hakeris nokodēja bildes un par to atkodēšanu pieprasīja samaksu…
Trešdien biju Rīgā pēc detaļām. Pēdējā laikā gan cenšos izlīdzēties ar kāda kurjera pakalpojumiem, jo, pašam braucot, degvielai iztērēju vairāk naudas, arī nevajadzīgi patērēju laiku braukājot. Te nu laikam nonāku konfliktā ar jauno nodokli par automašīnas izmantošanu privātām un darba vajadzībām.
Pagājušajā nedēļā atkal uzbangoja “zelta” tilta nākamās celtniecības kārtas finansiālās problēmas. Mani šīs būves lieta ļoti kaitina, jo līdz 80% no šiem izdevumiem ir (ne)ceļu būvei aizgājusi nauda. Tās nelikumības un summas, ko atklāja Valsts kontroliere, ir pārāk mazas. Valsts rīkotajos konkursos tā notiek vienmēr — “ķeršana uz muļķi”. Ja pašvaldību konkursos apgroza tūkstošus, tad valsts mērogā tie, protams, ir miljoni. Kāpēc viena miljona vietā nenosaukt desmit? Varbūt piekritīs. Un piekrīt arī. Līdzīgi notiek arī informācijas tehnoloģiju jomā. Zinu gadījumu, kad servera iegādei rīkotajā konkursā uzvarēja firma, kura to piedāvāja par nesamērīgi augstu cenu. Serveris, kuru tā piegādāja, bija piecpadsmit reižu dārgāks par to, kādu šai firmai reāli vajadzēja. Tāpat valdība dara ar mums — pamēģināsim, varbūt neko neteiks kā, piemēram, ar pensijām.
Krievijas vēstniecība sakarā ar uzvaras Otrajā pasaules karā 65. gadadienu gatavojas apbalvot ar medaļām 12 tūkstošu veterānu Latvijā, arī bijušo partizānu Vasiliju Kononovu, kuru savulaik tiesāja par kara noziegumiem. Attiecībās ar biznesa Krieviju šim vēstures posmam nav nekāda sakara. Atbalstu arī prezidenta Zatlera vizīti Krievijā. Attiecības ar tādu kaimiņu ir būtiskas. Kāpēc tagad Krievijai ir labas attiecības ar Vāciju? Kara laikā abas karoja viena pret otru. Mans vectēvs cīnījās abās frontes pusēs. Kad pēc kara mans tēvs satikās ar savu tēvu, izrādījās, ka abi karojuši vienā frontes līnijā viens pret otru. Vai aiz pārliecības? Viņiem tā lika.
1. septembrī paredz aizliegt alkohola tirdzniecību, rūpējoties par jauniešu veselību. Patiesībā tie, pret kuriem pieņem šos likumus, intelekta ziņā bieži vien ir daudz pārāki par tiem, kuri tos pieņem. Izdomās piecas iespējas, kā iegādāties alkoholu. Vai tagad, kad no pulksten desmitiem vakarā alkoholu nepārdod, cilvēki nedzer? Vismaz 1. septembrī “krutkas” tirgotājiem būs lielāks noiets. Cilvēkiem gribas dzīvot, nevis pakļauties noteikumiem. Ja kādam liekas, ka ar izliegšanu var regulēt šo procesu, tad viņš ļoti maldās. Jauniešiem jārosina interese par pretējo, nevis kaut kas jāaizliedz.
Sestdienu pavadīju mācībās — kursos. Arī brīvdienās klientiem bieži vien jāpalīdz ar zināšanām, konsultācijām. Tā arī aizvadītajā svētdienā kādas firmas datoram sabojājās cietais disks. Likās, triju mēnešu laikā ievadītā informācija neglābjami zudusi. Ar “buršanu” un “pierunāšanu” šoreiz izdevās informāciju saglābt, bet tas izdodas vienā gadījumā no desmit.
