Ekonomikas ministrs Artis Kampars piektdien Aizkrauklē tikās ar novada domes pārstāvjiem un uzņēmējiem.
Lielus satricinājumus neparedz
Ekonomikas ministrs ar interesentiem pārrunāja aktuālākās problēmas novadā — par māju siltināšanu, jaunas katlumājas būvniecību un citas.
“Esmu ieradies Aizkrauklē, lai bez starpniekiem pastāstītu par to, kas notiek Rīgā, uzklausītu jūsu ierosinājumus un atbildētu uz jautājumiem,” pirms tikšanās teica ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Tikties ar ministru bija ieradušies ap četrdesmit Aizkraukles un tuvāko novadu uzņēmēju. Ministrs uzņēmējiem skaidroja pašreizējo situāciju valstī. “Šogad vairs nav gaidāmi lieli satricinājumi, kas skartu uzņēmējus. Esam kļuvuši daudz stabilāki, un ārzemju investori Latviju vērtē kā valsti, kura izķepurosies no krīzes,” uzrunājot uzņēmējus, teica ministrs. “Tas nav mans izdomājums, bet reālo situāciju rāda pasaules finanšu tirgi, kuros Latvijas akciju vērtība ir cēlusies. Situācija divu pēdējo mēnešu laikā ir mainījusies. Tagad ir pieņemts budžets. Pasaules vadošais finanšu žurnāls “The Economist” raksta, ka Latvija ir izpildījusi savu mājasdarbu. Mūs nosauc kā labo piemēru.”
Ja nepalīdzēs, būs jāatlaiž darbinieki
Savukārt uzņēmēji uzsvēra, ka reālā situācija uzņēmējdarbībā ir daudz drūmāka nekā ministrs to saskata. Ja valsts un banku politika nemainīsies, daudzos uzņēmumos vēl nāksies samazināt darbinieku skaitu. Uzņēmēji pārmeta ministram, ka arī Latvijas Hipotēku un zemes banka, kas ir valsts banka, izturas tāpat kā komercbankas — kredītlīnijas uzņēmumiem netiek pagarinātas, līdz ar to tie savstarpēji nevar norēķināties. Valsts nodokļu politika ir graujoša, un “ēnu” ekonomika valstī netiek apkarota.
“Ja uzņēmējs vēlas strādāt godīgi un maksāt nodokļus, šādam uzņēmumam pašreizējā situācijā izdzīvot praktiski nav iespējams. Ja es vēlos Rīgas centrāltirgū pārdot zivis, tās neviens pretī neņem, jo ir daudz tādu, kuri savu produkciju realizē bez nodokļiem. Tāpat ieved no Polijas un citām vietām,” saka zivju audzētavas “Purviņi” īpašnieks Ojārs Daubers.
“Ļoti labi apzinos reālo situāciju. Bet es kā ekonomikas ministrs nevaru ietekmēt, teiksim, “Swedbank” valdi Stokholmā. Arī valsts banka ir komerciestāde. Valstij arī nav naudas, ko varētu tajā ieguldīt. Uzņēmējiem nevajag būt kūtriem, jāizmanto Latvijas garantiju aģentūras piedāvātās iespējas. Ja biznesa plāns ir labs, ar aģentūras starpniecību ir iespējams piesaistīt papildu finansējumu,” teica Artis Kampars. “Ir arī labie piemēri, kaut vai “Nelss” Aizkrauklē, uzņēmumam izdevās pārvarēt problēmas un atsākt normālu darbību. Fakts ir arī tas, ka pēdējā laikā sarunas ar komercbankām kļūst daudz rezultatīvākas.”
Jaunajiem ir iespējas
Daudz pārmetumu ministrs saņēma arī par to, ka valsts neatbalsta jaunos uzņēmējus. “Jaunie arī neko nevar uzsākt. Jau pieredzējušiem uzņēmējiem ir grūti saprast, kas pašlaik notiek nodokļu politikā. Kas mainās un vēl tuvākajā laikā mainīsies? Valsts subsidēto darba vietu tikpat kā nav. Arī tas kaut nedaudz risinātu problēmas. Valsts iegulda miljonus “bezdarbniekos”, bet jaunajiem uzņēmējiem nepalīdz,” teica Ojārs Daubers.
“No 1. aprīļa Latvijā būs spēkā mikrouzņēmumu likums, domāju, tas varētu sakārtot daudzas lietas mazajos uzņēmumos. Mikrouzņēmumi var izmantot atbalsta programmu Hipotēku bankā,” skaidroja ministrs.
Iesaka pāriet uz
“Eesti energia”
Sašutumu par valsts uzņēmuma “Latvenergo” vērsto politiku pret uzņēmējiem, paaugstinot elektrības cenas, pauda akciju sabiedrības “Virši — A” valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.
“Pārejiet uz “Eesti energia”! To es saku nopietni. Jau pēc neilga laika “Latvenergo” pārstāvji būs pie jums un lūgs, lai nākat atpakaļ,” lakoniski ieteica ministrs.
Neapmierināts ar valsts nodokļu iekasēšanas politiku bija Normunds Sekacis: “Nodokļi mums ir jāsamaksā šajā mēnesī, bet valsts toties uzņēmumu nodokļos pārmaksāto var atļauties atmaksāt pēc diviem mēnešiem vai pēc pusgada. Kāpēc valsts drīkst tā rīkoties, bet mums valstij jāsamaksā tūlīt?”.
“Par šo problēmu esam runājuši, bet jāatzīst, ka arī no uzņēmējiem nav gandrīz nekāda atbalsta. Esmu ticies ar Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem, taču atsaucība risināt problēmas ir minimāla,” atbildēja Artis Kampars.
Ne visi ierēdņi ir
negodīgi
Daudz pārmetumu izskanēja par valsts iestāžu ierēdņu visatļautību un nekompetenci. Par to, ka daudzus konkursus ierēdņi rīko tā, lai ieguvēji būtu viņi paši vai viņiem izdevīgas personas. Par to zina visi, bet sodīts neviens netiek.
“Pēdējos desmit piecpadsmit gados paši esam radījuši šādu sistēmu. Zinām, ka bieži tā arī ir, mēs valdībā neesam no Marsa. Situāciju zinām, bet tieslietu sistēma ir tāda, kāda tā ir, un tāpēc nevienu “iesēdināt” neizdodas. Tomēr ne visi ierēdņi ir negodīgi,” diskusijas noslēgumā teica ministrs.
Ministrs sniedza interviju arī speciāli “Staburagam”. To publicēsim kādā no turpmākajiem numuriem.
