Tuvojas pavasaris, bet man atkal apģērbs kļuvis par šauru. It kā jau daudz neēdu, varbūt, ka no bada izplešos?
Nesen lasīju, ka tiem, kas grib vājēt, jāēd klijas. Nopirku piecas paciņas. Visu nedēļu cītīgi liku klāt ēdieniem un dzērieniem. Indriķis par godu mūsu olimpiešu uzvarai lūdza, lai izcepu pīrādziņus. Vai tad man grūti? Viņam cepu no labajiem miltiem, bet sev — no klijām. Manējie gan pēc pīrādziņiem neizskatījās — atgādināja nelielus, saplacinātus lidojošos šķīvīšus ar gaļas un biezpiena pildījumu. Es laikam nebiju pareizi aprēķinājusi proporcijas — iznāca piecas bļodas kliju plāceņu. Tad nu cītīgi ēdu no rīta, pusdienās un vakarā. Atnāca Rozālija, gribēju arī viņu pacienāt, bet viņa virsū pat neskatījās. Teica, ka viņas radi ar klijām cūkas baro, lai ātrāk pieņemas svarā. Domāju, ka viņai skauž, bet laikam taisnība. Pēc nedēļas biju jau par kilogramu smagāka. Bet to plāceņu vēl divas bļodas. Žēl mest ārā. Apēdīšu un tad sākšu siera — vīna diētu.