Aizkraukles novada sabiedrisko pakalpojumu regulatora (SPR) apstiprinātais tarifs (pamattarifs jeb vienpakāpes tarifs) apkurei Koknesē ir Ls 33,68 par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Ministru kabineta (MK) apstiprinātajā siltumenerģijas izmaksu metodikā ir mainīgās izmaksas, kuras nosauktas par nekontrolējamām izmaksām (piemēram, kurināmā cena, kurināmā transportēšana, trases ūdens un tā sagatavošana, siltuma zudumi, elektroenerģija), un nemainīgās izmaksas, kuras metodikā nosauktas par kontrolējamām (piemēram, darba alga pamatražošanā un darba devēja sociālais nodoklis, administratīvās izmaksas, remontdarbi, materiālu izmaksas katlumājas un tehnoloģisko iekārtu uzturēšanai, ar kurināmā transportēšanu neparedzētie transporta izdevumi, ēku, būvju un tehnoloģisko iekārtu nolietojums, revidenta un SPR izdevumi). Šīs (kontrolējamās) izmaksas ir prognozējamas, un tām nevajadzētu būt tieši saistītām ar realizēto siltumenerģijas daudzumu.
Ja norēķinos par siltumenerģiju lieto vienpakāpes tarifu jeb pamattarifu, tad, piemēram, jo lielāku siltumenerģijas daudzumu realizē, jo vajadzētu būt lielākām nodarbināto algām un otrādi. Tas nav korekti. Tādēļ vairākums pilsētu un pagastu norēķinos par siltumenerģiju lieto divpakāpju tarifu, kur, pamatojot ar siltumenerģijas aprēķina projektu, kontrolējamās izmaksas veido siltumenerģijas tarifa pastāvīgo daļu. Šo pastāvīgo daļu izdala 12 mēnešiem, un tiek aprēķināta maksa par 1 m2 mēnesī visu gadu, kas Kokneses gadījumā ir Ls/m2 0,261. Šo mainīgo un nemainīgo izmaksu struktūru un skaitļu pamatotību pārbauda SPR.
Ja siltumenerģijas patērētāji izlieto tieši tik daudz, cik paredzēts siltumenerģijas tarifa aprēķinā, tad nav starpības, kādu tarifu lieto, jo tie būs vienādi. Problēma uzņēmumam vai patērētājam rodas tad, ja realizē (atkarībā no laika apstākļiem) vairāk vai mazāk siltumenerģijas. Kāpēc?
Tāpēc, ka uzņēmumam nav pamata nemainīgo izmaksu segšanai saņemt vairāk naudas, kā ir aprēķināts, jo šīs izmaksas ir nemainīgas. Bet arī ne mazāk, jo tad uzņēmumam tiek radīti zaudējumi.
Tātad divpakāpju tarifs ir korektāks nekā vienpakāpes gan attiecībā pret patērētājiem, gan uzņēmumu. Patērētājus atkarībā no saņemtā siltumenerģijas daudzuma (aukstāks vai siltāks laiks, kā arī siltumenerģijas zudumi) tiešā veidā ietekmē tikai siltumenerģijas mainīgā daļa, Kokneses gadījumā — Ls/MWh 19,23, nevis Ls/MWh 33,68. Savukārt uzņēmuma kontrolējamās izmaksas nodrošina divpakāpju tarifa pastāvīgā daļa, kura fiksēta ar skaitli Ls/m2 0,261 mēnesī visu gadu.
“Zināmā” lasītāja no Kokneses divpakāpju tarifa pastāvīgajā daļā lieto siltumenerģijas tarifa pastāvīgās daļas sākotnējo lielumu no pamattarifa, tas ir, Ls/MWh 14,45. Tātad viņa praktiski lieto to pašu pamattarifu jeb vienpakāpes tarifu, jo 19,23 + 14,45 = 33,68 Ls/MWh. Kā iepriekš rakstīju, pamattarifs ar divpakāpju tarifu matemātiski sakritīs tikai tādā gadījumā, ja tiks realizēts tieši tik liels siltumenerģijas daudzums, kāds ir siltumenerģijas tarifa aprēķinā, bet tas iespējams tikai teorētiski.
Katrai mājai ir sava siltumenerģijas uzskaite, un patērētās siltumenerģijas daudzums ir atšķirīgs. Mēnesī, kurā nosacīti ir mazāks siltumenerģijas patēriņš kā tarifa aprēķinā, pēc divpakāpju tarifa iedzīvotājiem attiecībā pret pamattarifu ir pārmaksa (+), bet mēnesī, kurā siltumenerģijas patēriņš ir lielāks, pēc divpakāpju tarifa ir mazāka maksa (-) salīdzinājumā ar pamata jeb vienpakāpes tarifu.
Tāda, lūk, ir divpakāpju tarifa būtība: neatkarīgi no realizētā siltumenerģijas daudzuma būtiski netiek traucēta uzņēmuma darbība, kā arī ietekmēti patērētāju maksājumi.
Aplūkojot pēdējo divu apkures mēnešu statistiku piecām koknesietes izvēlētajām mājām, lietojot divpakāpju tarifu, maksājums ir par Ls 1159,33 mazāks nekā būtu, ja lietotu vienpakāpes tarifu vai arī “zināmās” lasītājas aprēķinu.
